priekšstats
priekšstats -a, v.; psih.
Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
PiemēriRedzes (arī vizuāls) priekšstats.
- Redzes (arī vizuāls) priekšstats.
- Dzirdes (arī auditīvs) priekšstats.
- Taustes (arī taktils) priekšstats.
- Ožas priekšstats.
- Garšas priekšstats.
- Konkrēts priekšsats.
- Vispārināts priekšstats.
- Aptuvens priekšstats.
- Maldīgs priekšstats.
- Priekšstats par dabas parādībām.
- Priekšstats par inženiera darbu.
- ..mācību procesā skolēni no sajūtām un priekšstatiem pāriet uz jēdzieniem un vispārinājumiem, pāriet uz abstrakto domāšanu.
- No ilguma priekšstata veidojas priekšstats par laiku.
- Mainās priekšstati par laimi un par dzīves jēgu. Un varbūt arī par cilvēkiem - vispār.
- Rainis ar savu domāšanu tik cieši ieaudzis tautas dziesmu savdabīgajā pasaulē, ka tās tēli un priekšstati kļūst viņam par gluži dabisku izteiksmes veidu.
Avoti: 6-2. sējums