sprikstis
sprikstis sprikšu, vsk. spriksts, spriksts, s.
Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos. Karsti pelni. Arī dzirksteles.
Piemēri..putenis pieauga spēkā, vējš palaikam iebrāžas skārda skurstenī un putināja pelnus, uzpūta sprikstis oglēs.
Avoti: 7-2. sējums