Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
celīte
celīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; reti
1.Celiņš1.
Piemēri..pa šo taisno celīti gar upmalu ļaudis iet vienīgi uz pirti.
  • ..pa šo taisno celīti gar upmalu ļaudis iet vienīgi uz pirti.
  • Šaurā, meitenīgā plauksta ar ašu, steidzīgu kustību noslaucīja asaras iezīmēto celīti no vaiga.
2.Celiņš2.
PiemēriMati bija pāršķirti ar celīti.
  • Mati bija pāršķirti ar celīti.
Avoti: 2. sējums