nogrudzināt
nogrudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
Piemēri«Kā tā, ar akmeņoglēm? Ar tik dārgu kurināmo?» ·- «He-he-he...» vecais nogrudzināja. «Akmeņogles taču daudz lētākas nekā malka.»
- «Kā tā, ar akmeņoglēm? Ar tik dārgu kurināmo?» ·- «He-he-he...» vecais nogrudzināja. «Akmeņogles taču daudz lētākas nekā malka.»
1.1.trans.
Piemēri..vecā Mare skaļi nogrudzināja piesmakušu smiekliņu..
- ..vecā Mare skaļi nogrudzināja piesmakušu smiekliņu..
2.trans. Māksloti, arī koķeti smeļot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
PiemēriPēteris.., tīšām laizdams man virsū dūmus, nogrudzināja: «Oi, oi, kur pūcīgs!»
- Pēteris.., tīšām laizdams man virsū dūmus, nogrudzināja: «Oi, oi, kur pūcīgs!»
3.parasti 3. pers.; intrans. Klusi nozviegties.
PiemēriKrodzinieks pasmējās. Likās, ka zirgs pilnu muti nogrudzinātu kaklā.
- Krodzinieks pasmējās. Likās, ka zirgs pilnu muti nogrudzinātu kaklā.
Avoti: 5. sējums