aprēķins
aprēķins -a, v.
1.Process, arī rezultāts → aprēķināt1. Aprēķināšana.
PiemēriKļūdīties aprēķinā.
Stabili vārdu savienojumiSaimnieciskais aprēķins.
1.1.Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.).
PiemēriMašīnu slodzes aprēķins.
2.parasti vsk. Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
PiemēriIzsniegt aprēķinu.
3.parasti vsk. Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
Piemēri..Kaspars uzkāpa otrajā stāvā un aklā tumsā taustījās uz savas istabas pusi. Tur, kur pēc viņa aprēķina vajadzēja būt durvīm, apstājās un uzvilka sērkociņu.
3.1.Apsvērums savtīgās interesēs.
PiemēriApprecēties aiz aprēķina.
Stabili vārdu savienojumiAprēķina cilvēks.
Avoti: 1. sējums