aprepēt
aprepēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
PiemēriDarbā aprepējusī roka reižu reizēm izņēma no apdilušo svārku kabatas sarkanu lakatu un slaucīja asarojošās acis.
- Darbā aprepējusī roka reižu reizēm izņēma no apdilušo svārku kabatas sarkanu lakatu un slaucīja asarojošās acis.
- Viņi [kalpi] nometās ceļos, rokas atspieda akmeņos avota malā un dzēra lieliem, skaļiem guldzieniem. Saulē spīdēja viņu melnie, aprepējušie papēži caurajās pastalās.
1.1.Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) – par augiem.
PiemēriLielo kļavu ēnas pārvarēti, klēts priekšā nīkuļo jāņogu krūmi, dažas aprepējušas plūmītes..
- Lielo kļavu ēnas pārvarēti, klēts priekšā nīkuļo jāņogu krūmi, dažas aprepējušas plūmītes..
1.2.Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
PiemēriŠī seja atgādina aprepējušu, brūnu māla podu.
- Šī seja atgādina aprepējušu, brūnu māla podu.
2.pareti Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
PiemēriVāts jau sāk aprepēt.
- Vāts jau sāk aprepēt.
Avoti: 1. sējums