aprepēt
aprepēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
PiemēriDarbā aprepējusī roka reižu reizēm izņēma no apdilušo svārku kabatas sarkanu lakatu un slaucīja asarojošās acis.
1.1.Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) — par augiem.
PiemēriLielo kļavu ēnas pārvarēti, klēts priekšā nīkuļo jāņogu krūmi, dažas aprepējušas plūmītes..
1.2.Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
PiemēriŠī seja atgādina aprepējušu, brūnu māla podu.
2.pareti Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
PiemēriVāts jau sāk aprepēt.
Avoti: 1. sējums