apriet
apriet -reju, -rej, -rej, pag. -rēju; trans.
1.Riet (uz ko).
PiemēriApriet garāmgājēju.
- Apriet garāmgājēju.
- Šunelis.. ņēmās apriet svešinieku ar divkāršu niknumu.
- Peksis tagad joņoja pa sētu un aprēja gan vienā stabā vārnu, gan otrā Runčeli [kaķi]..
1.1.pārn.; sar. Apsaukāt, arī aprunāt.
PiemēriUn Ošu Anna! Vajāta, izsmieta un aprieta toreiz ar savu mazo Martu aizbēga no dīvajiešiem..
- Un Ošu Anna! Vajāta, izsmieta un aprieta toreiz ar savu mazo Martu aizbēga no dīvajiešiem..
Avoti: 1. sējums