Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apriet
apriet -reju, -rej, -rej, pag. -rēju; trans.
1.Riet (uz ko).
PiemēriApriet garāmgājēju.
1.1.pārn.; sar. Apsaukāt, arī aprunāt.
PiemēriUn Ošu Anna! Vajāta, izsmieta un aprieta toreiz ar savu mazo Martu aizbēga no dīvajiešiem..
Avoti: 1. sējums