Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aprimt
aprimt -rimstu, -rimsti, -rimst, pag. -rimu; intrans.
1.Pārstāt darboties vai kustēties. Mitēties.
PiemēriApdarījusi visus mājas darbus, viņa nevarēja aprimt, kaut kas it kā trauca, viņu celties augšā un staigāt no istabas virtuvē, no virtuves atpakaļ istabā.
1.1.Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
Piemēri..daudzās.. ceptuvēs.. darbs neaprimst ne dienu, ne nakti, lai iedzīvotājus pietiekamā daudzumā apgādātu ar maizi.
1.2.Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu).
PiemēriVētra jau aprimusi.
1.3.Kļūt vājākam (parasti par sajūtām, jūtām).
PiemēriNemiers viņā pamazām aprimst.
1.4.Pieklust (par skaņām).
PiemēriTroksnis aprimis.
2.pareti Kļūt remdenam.
PiemēriNolikt dzērienu nedaudz aprimt.
Avoti: 1. sējums