apriņķot
apriņķot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). imperf. Riņķot apkārt.
PiemēriSlidojot apriņķot vairākas reizes ap laukumu.
1.1.trans.
PiemēriZeme gada laikā apriņķo Sauli un diennakts laikā apgriežas ap savu asi.
1.2.trans. Riņķojot izveidot (loku, apli).
PiemēriApriņķojis [slidotavā] vairākus apļus, viņš atkal apstājās pie sola.
Avoti: 1. sējums