apriņķot
apriņķot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). imperf. Riņķot apkārt.
PiemēriSlidojot apriņķot vairākas reizes ap laukumu.
- Slidojot apriņķot vairākas reizes ap laukumu.
- Raķete apriņķo apkārt Mēnesim.
1.1.trans.
PiemēriZeme gada laikā apriņķo Sauli un diennakts laikā apgriežas ap savu asi.
- Zeme gada laikā apriņķo Sauli un diennakts laikā apgriežas ap savu asi.
- NApriņķojusi Mēnesi, [kosmiskā] raķete atkal tuvojās Zemei..
1.2.trans. Riņķojot izveidot (loku, apli).
PiemēriApriņķojis [slidotavā] vairākus apļus, viņš atkal apstājās pie sola.
- Apriņķojis [slidotavā] vairākus apļus, viņš atkal apstājās pie sola.
Avoti: 1. sējums