apģērbties
apģērbties -ģērbjos, -ģērbies, -ģērbjas, pag. -ģērbos
1.Refl. → apģērbt.
PiemēriApģērbties svētku tērpā.
- Apģērbties svētku tērpā.
- Silti apģērbties.
- Palīdzēt apģērbties.
- Klusēdami viņi garderobē saņēma mēteļus, apģērbās un izgāja uz ielas.
- «Tev tikai cieši jāapģērbjas, laukā auksts.»
- Steidzīgi apģērbusies, Oglēna kundze pēdīgi parādījās durvīs melnos svārkos un vienkāršā, baltā mājas blūzē.
1.1.Apgādāt sevi ar drēbēm.
PiemēriViņi [spānieši] mocījās savos akmeņainajos vīndārzos un ap māju, mocīja savus ēzeļus un kazas un tomēr nekad nebija ne paēduši, ne apģērbušies.
- Viņi [spānieši] mocījās savos akmeņainajos vīndārzos un ap māju, mocīja savus ēzeļus un kazas un tomēr nekad nebija ne paēduši, ne apģērbušies.
- «Ja tev būtu bijuši tādi apstākļi kā man, es varu apgalvot, ka tev bikšu nebūtu kājā. Es vēl šodien.. esmu apģērbusies, un arī bērniem ir katram sava lupata ap gurniem.»
1.2.Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu. Ģērbties.
PiemēriPrast gaumīgi apģērbties.
- Prast gaumīgi apģērbties.
- Viņš vienmēr eleganti apģērbies.
- Trūcīgi apģērbies vīrs.
- ..Amālija rūpējās par to, lai viņas brūtgāns [līgavainis] pieklājīgi apģērbtos. Vaļīgo.. svārku vietā, kādus viņš bija visu mūžu valkājis, nu tam bija jāvelk mugurā šauri svārki.
- Laba piegrieztne.. palīdz skaisti apģērbties.
Avoti: 1. sējums