apģērbt
apģērbt -ģērbju, -ģērb, -ģērbj, pag. -ģērbu; trans.
1.Ietērpt (kādu) drēbēs. Panākt, ka ietērpjas drēbēs.
PiemēriApģērbt bērnu.
- Apģērbt bērnu.
- Apģērbt lelli.
- Zīdainis jāapģērbj tā, lai neierobežotu viņa kustības un elpošanu.
- Antiņš: Es jau apmazgāju [mirušo tēvu] un nācu pie jums lūgt, lai dodat man jaunu kreklu un jaunas drēbes, un arī jaunu paladziņu. Vajag apģērbt mūsu mīļo tētiņu..
- Tad viņu [apcietināto] apģērba tāpat kā tos tur pagalmā..
1.1.Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
PiemēriApģērbt virsvalku.
- Apģērbt virsvalku.
- Apģērbt bērnam jaunu kleitu.
- Visvaldis uzreiz ievēroja, ka viņa apģērbusi savu labāko tērpu.
- ..[slaucēja] ātri novelk svētku drānas, apģērbj ērto darbdienas kārtu.
- Viņš.. priekšnamā apģērba mēteli, paņēma cepuri..
- pārn. ..mežs apģērbis savu.. rudens uzvalku.
1.2.pārn. Apgādāt ar drēbēm.
PiemēriTēvam jāapģērbj četri bērni.
- Tēvam jāapģērbj četri bērni.
- ..Rita guva pārliecību, ka cilvēka pienākums ir savus bērnus arī audzināt, nevis tikai uzturēt un apģērbt.
- Parasti viņš [drēbnieks] ieradās mūsu mājās vasarā.. un šuva nedēļas divas vai trīs. Vispirms viņš apģērba saimniekus, tad puišus, beidzot sievietes un bērnus.
Avoti: 1. sējums