pleķis
pleķis -ķa, v.; sar.
1.Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
PiemēriTev zirga vajag? Nieka lieta! Raksti obligāciju uz savu zemes pleķi ar visu, kas tur virsū, un saņem piecdesmit rubļu skaidros ķeizara papīros.
- Tev zirga vajag? Nieka lieta! Raksti obligāciju uz savu zemes pleķi ar visu, kas tur virsū, un saņem piecdesmit rubļu skaidros ķeizara papīros.
- Par maz, lai pamestu māju, pamestu kartupeļu pleķi kāpas ieplakā..
- ..manā bērnībā futbola bumbu dauzīja uz katra brīvā pleķa..
2.Traips. Arī plankums.
Piemēri«Aizpogā svārkus,» tēvs turpināja. «Skaties, jau pleķis uz biksēm.»
- «Aizpogā svārkus,» tēvs turpināja. «Skaties, jau pleķis uz biksēm.»
- «Cilvēks, kas pats nav iegādājies ne galdu, ne krēslu, ne gultu, neprot arī sveša mantu vērtē turēt. Tādam viens divi kaut kas atgadās - gan pleķis galda vidū, gan krēslam kāja nost.»
- «Gleznas guļamistabā!» - «Bet tad jau pie sienām paliks pleķi,» Rigonda teica.
Avoti: 6-2. sējums