Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plenārs
plenārs -ais; s. -a, -ā
plenāri apst.
Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
PiemēriKonferences plenārā sanāksme.
Avoti: 6-2. sējums