Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plencība
plencība -as, s.; parasti vsk.; sar.
Vispārināta īpašība → plencīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPar katru plencību un nolaidību darbā tūliņ tiesas priekšā - vai nu turpat uz lauka, vai vakarā saimnieku galā.
Avoti: 6-2. sējums