Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plenderis
plenderis -ra, v.
plenders -a, v.; sar.; retāk
Žūpa. Arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks. Plencis.
Piemēri..Vanags muldēja kaut ko par pasaules palaidņiem un plenderiem, kas mācīties nevīžoja, pa krogiem dauzījās un ar meitām, visai pilsētai par apsmieklu.
Avoti: 6-2. sējums