Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plencis
plencis -ča, v.; sar.
Žūpa. Arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
PiemēriĻaudis Johanu gluži atklāti dēvēja par plenci.. Ja pavēroja viņa saņurcīto, eļļām noziesto cepuri, melno, naftā un tavotā konservēto apģērbu.., tad gribot negribot bija jānotic..
Avoti: 6-2. sējums