plene
plene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Plosta daļa, posms, parasti viena baļķa garumā.
PiemēriSasiet baļķus plenēs.
- Sasiet baļķus plenēs.
- ..plosts sastāv no vairākiem apmēram 15 kvadrātmetru lieliem posmiem. «Nu ja!» pasmaida mans ceļabiedrs. «Un tos posmus sauc par plenēm. Vienā plostā parasti ir deviņas plenes.»
- Uz Gaujas tilta apstājāmies un vērojām, kā zem mums no tilta apakšas izslīdēja no priežu stumbriem siets plosts. Uz pēdējās plenes atradās telts..
2.reti Pīne, arī grīste.
PiemēriKaņepāju plene.
- Kaņepāju plene.
- Lopus pirmo reizi ganos laižot, jāiesien kaklā plene.
2.1.Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
PiemēriVajadzēs uzdot ar pleni, varbūt ka paliks rāmāks.
- Vajadzēs uzdot ar pleni, varbūt ka paliks rāmāks.
3.reti Virkne, rinda.
Piemēri..pār tīrumu gāja vesela plene zosu.
- ..pār tīrumu gāja vesela plene zosu.
Avoti: 6-2. sējums