plene
plene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Plosta daļa, posms, parasti viena baļķa garumā.
PiemēriSasiet baļķus plenēs.
2.reti Pīne, arī grīste.
PiemēriKaņepāju plene.
2.1.Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
PiemēriVajadzēs uzdot ar pleni, varbūt ka paliks rāmāks.
3.reti Virkne, rinda.
Piemēri..pār tīrumu gāja vesela plene zosu.
Avoti: 6-2. sējums