Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ka2
ka part.
1.Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
Piemēri«Vispirms gādājiet, lai rudzi tiek statos. Ka neuznāk krusa.»
  • «Vispirms gādājiet, lai rudzi tiek statos. Ka neuznāk krusa.»
  • Tas paliesu būdnieks te pirmo reizi, ka neapmaldās Brīviņu platībā..
  • «Ka nenositas,» Nikolajs ieminas, bet onkulis atmet ar roku: «Liels puisietis, nenositīsies.»
2.sar. Kaut [3] (1).
Piemēri«Ak, ka tak viss neietu tik lēnām... Tos, kas nomirs, tos tak ielaidīs jūrā?» - «Laikam.»
  • «Ak, ka tak viss neietu tik lēnām... Tos, kas nomirs, tos tak ielaidīs jūrā?» - «Laikam.»
  • Pagāja labs brīdis, bet necēlās neviens no pakritušajiem skrējējiem. Ka viņu vilks, nu būs abi divi beigti.
3.savienojumā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes verbu. Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (darbības, norises) intensitāti.
Piemēri..pati [māte] tik naigi dur ka dur - šuj savu šujamo.
  • ..pati [māte] tik naigi dur ka dur - šuj savu šujamo.
Avoti: 4. sējums