Paplašinātā meklēšana

Meklējam ka.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (42):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Abas) rokas aizņemtas (Abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
(Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
(Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā. Apjukt.
(Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
(Ie)krist čuprā (Ie)ķerties matos, skaustā.
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (Ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(Iz)vicināt dūres (Iz)kauties.
(Uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (Iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
(Iz)likt kārtis (Iz)zīlēt pēc kartīm.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (Ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
(No)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
(No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
(Pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
Tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
gadsimts 100 gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada).
kilokalorija 1000 kaloriju.
gads 12 mēnešu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, kad atzīmē pasaulē pirmo padomju cilvēka lidojumu kosmosā.
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Gaiļa ābece Ābece ar gaiļa attēlu uz vāka.
Gaiļa ābece Ābece ar gaiļa attēlu uz vāka.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
Hromatiskā aberācija Aberācija, kas rodas, ja gaismā, kas plūst caur optisko sistēmu, ir dažāda garuma viļņi.
Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
Absolūtā nulle Absolūtās temperatūras atskaites sākumpunkts (273,16 °C).
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
nistagms Acs ābola nepatvaļīga, ātra, ritmiska raustīšanās.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
oftalmoskopija Acs dibena apskate ar oftalmoskopu.
Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
retinīts Acs tīklenes iekaisums.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
dermatīts Ādas iekaisums.
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
maisiņš Ādas kroka zem acīm.
Naga valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas. Īstā āda, derma.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
Zvērinātais advokāts Advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
Valču krēsls Agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai.
valcētava Agregāts, kas (ko) valcē.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
ātri Agri (pirms parastā laika).
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
ataicināt Aicināt un panākt, ka ierodas _imperf._ Aicināt šurp.
aizaicināt Aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
dumpot Aicināt uz dumpi [1]. Radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
bilde Ainava, skats.
galera Airējams kara kuģis.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu). _imperf._ Airēt apkārt.
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
Akadēmiskā airēšana Airēšana akadēmiskajā laivā.
vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
aitāda Aitas āda (parasti kažokāda).
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai. Attiecīgā lopkopības nozare.
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Aizlaist garu ceļu Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
Laist uguni klāt Aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizgulēt Aizguļoties nokavēt. Nogulēt.
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
Pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
aizkašāt Aizkašņāt (1).
aizkašāt Aizkašņāt (2).
aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
uzkavēt Aizkavēt (kādu).
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā). Pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā. Ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
aiznākošais Aiznākamais.
pēcnākamais Aiznākamais.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
(Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas).
aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās. Aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
grābstīties Aizskart kādu ar rokām.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Ķerties pie goda Aizskart, aizvainot.
apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem)
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
aizspļaut Aizspļaut garām spļaujamtraukam.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas). Aizšļakstīt.
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē). Nodzīvot.
izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
Zīda akācija Akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
Rūnu akmens Akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām.
Rūnu akmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām. Runakmens.
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām. Rūnu akmens.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
akmeņkalējs Akmeņkalis.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
ogļraktuve Akmeņogļu šahta, kaijeis.
ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
hepatīts Aknu iekaisums.
Akorda prīma Akora apkašējā skaņa. Pamatskaņa.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
kinoizmēģinājums Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam). Lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
Pirmais mīlētājs Aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
Pirmais mīlētājs Aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
Traģēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
kirijs Aktinīdu grupas ķīmiskais elements.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība. Rosme.
attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs. Tas, kas atbalsta (2).
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
Arhitektūras akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
akustiķis Akustikas speciālists.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
metināt Āķēt, kabināt. Arī pogāt.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
kondotjers Algotņu karaspēka vadonis (no 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Itālijā).
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
alkans Alkains.
rezerpīns Alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu.
strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
alksme Alkas.
alkums Alkas.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
alkatains Alkatīgs.
badīgs Alkatīgs. Mantrausīgs.
nepiepildāms Alkatīgs. Negausīgs (2).
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
Zāļu šņabis Alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
Spirta dzēriens Alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare. Citu koka trauku izgatavošana.
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
Kuģa namdaris Amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves.
ādminis Amatnieks, kas izstrādā ādas.
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
piegriezējs Amatnieks, kas piegriez [2] (1).
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
cenzors Amatpersona, kas cenzē.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu. Cilvēks, kas ko vada, pārzina.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
bandžo Amerikas nēģeru strinkšķināmais instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji.
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
Briežraga sāls Amonija karbonāts.
Briežraga sāls Amonija karbonāts.
amonjakūdens Amonjaka šķīdums ūdenī.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337.gada līdz 1453.gadam.
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība. Saskaņa ar šo mācību.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
Rāmja antena Antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
antibiotiķi Antibiotikas.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
antikvariāts Antīku lietu veikals.
antisemīts Antisemītisma piekritējs. Cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
Etniskā antropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
kranioloģija Antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš. Arī šalle.
Kakla lakats Ap kaklu sienams lakats.
kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
aproce Ap roku valkājama rota. Rokassprādze.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
leja Apakšējais, zemākais.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
kamols Apaļš (vielas, masas) veidojums, pika.
rungulis Apaļš koka gabals.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai. Pulverizators.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs, radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
diktofons Aparāts runas Ieskaņošanai un (parasti palēninātai) reproducēšanai.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un reproducēšanai.
kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
masspektrometrs Aparāts, ar ko nosaka izotopu masu.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs).
filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
indikators Aparāts, kas noder vizuālai norādīšanai, kontrolei, arī mērīšanai.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
sabo Apavi ar koka zolēm.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
Koka tupeles Apavi ar koka zoli.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Pāridarījuma jūtas Apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
izdarināt Apcirst (kokam zarus).
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
Dedzinātie (arī nedzēstie, neveldzētie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
Nedzēstie (arī dedzinātie, neveldzētie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
Neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu lauku apvidu.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
Beznoteces baseins Apgabals, kam nav noteces uz jūru.
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
ugunsskals Apgaismošanas skals.
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu). Apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
ārkabata Apģērba ārējā kabata.
mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz muguru.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
panckas Apģērba gabali. Arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
krāga Apkakle.
ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
aptekāt Apkalpot. Iztapt.
kaldināt Apkalt (1).
apkaustīt Apkalt (2).
kaldināt Apkalt (zirgu).
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
apkala Apkalums (1).
apkampties Apkampt vienam otru. Apskauties.
apkārstīt Apkarināt.
prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
Kauna traips Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
kauns Apkaunojums. Arī negods.
Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu). Aptraipīt.
aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
(Pa) darīt kaunu Apkaunot.
Likt (arī grūst) kaunā Apkaunot.
Padarīt kaunu Apkaunot.
Uzspiest kauna zīmi Apkaunot.
Uzspiest kauna zīmi Apkaunot.
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
nostāties Apklust (par skaņu).
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
apsēst Aplenkt (par karaspēku).
apiet Aplenkt. Nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
Maģiskais aplis Aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
laidars Aploks uz lauka.
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
aplikt Apņemt (kam apkārt) un sasaistīt.
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
apoloģija Apoloģētika (1).
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi.
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
apbērt Aprakt. Tikt apraktam (kam grūstot).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
darbība Aprēķināšanas, skaitļošanas veids.
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu. Arī saskaitīt (2).
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu.
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem). Uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
apslienāt Apsiekalot.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
inspekcija Apskate, pārbaude.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
apskatīties Apskatīt (1).
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
izlūkot Apskatīt, izskatīt.
raudzīt Apskatīt.
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
apskauties Apskaut vienam otru.
apķert Apskaut, apkampt.
Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
Ķerties apkārt Apskaut, apkampt.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apņemt Apskaut.
apskauties Apskaut.
apvīties Apskaut.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties, parasti cieši.
spīļapskava Apskāva, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
Zemūdens akmens Apslēpts šķērslis, kavēklis.
Zemūdens akmens (retāk klints) Apslēpts šķērslis, kavēklis.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
aizkavēt Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
Stāvokļa apstākļa vārdi Apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura.
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
Kā sprostā Apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
Konfirmēt līgumu Apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes orgānā.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts. Fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
mērķis Apšaudē iznīcināmais, bojājamais objekts. Tas, kurā jāraida kas izšauts, mests.
klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
Apšu kundziņš Apšu beka.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties; arī saskaisties.
Sacelt seksti (arī spuras) Apvainoties; arī saskaisties.
Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties. Arī saskaisties.
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai). Figūra.
kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam). Līnija, kas attēlo (kā) formu.
ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu. Ļoti daudz.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi). Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
Jaukt galvu (arī prātu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
Jaukt prātu (arī galvu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot (3).
sabalsot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot.
atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Sviest (1).
sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Mest (1).
Siet izkapti Ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
dzirdēt Ar ausi uztvert (skaņas).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
Iedzīt prātu Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
kopsolis Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lasīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
četrrindu Ar četrām rindām. Tāds, kas veido četras rindas.
četrskaldņu Ar četrām skaldnēm.
četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
čūlains Ar čūlām pārklāts. Tāds, kas čūlo (1).
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzskaldņu Ar daudzām skaldnēm.
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām. Tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
daudzkausu Ar daudziem kausiem.
aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
divrindu Ar divām rindām. Tāds, kas veido divas rindas.
divskaldņu Ar divām skaldnēm.
divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
divpadsmitskaldņu Ar divpadsmit skaldnēm.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs. Šādu skaņdarbu kopums.
grimēt Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
grimēties Ar grimu mainīt savu izskatu.
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
izcīnīties Ar grūtībām izkļūt cauri (kam), caur (ko).
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
izvilkt Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka.
piekļūt Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
izboksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt.
boksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt.
novelt Ar grūtībām, neskaidri izrunāt.
viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
melisms Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju. Melisms.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (arfai).
karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks. Izlases strēlnieks.
Jo dienas (arī gadus), jo Ar katru dienu (arī gadu).
Jo dienas jo Ar katru dienu.
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
izsisties Ar kauju izkļūt cauri (kam), caur (ko).
izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
atlabināt Ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
Ar kalnu Ar lielu kaudzi. Ļoti pilnīgi.
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
Dekrēta laiks Ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
pāršaut Ar lodi, šāviņu radīt (kam) caurumu, bojājumu.
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā).
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.). Izvilināt (1).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
Caur degunu (arī degunā) Ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
palielināt Ar optisku ierīci panākt, ka (priekšmets, tā attēls) kļūst vizuāli lielāks, labāk saskatāms.
gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
aizgūtnēm Ar pārtraukumiem. Laiku pa laikam.
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
piecskaldņu Ar piecām skaldnēm.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
Spēlēt bumbu Ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur). Virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrā dāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu. Arī iesarkans.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom). _imperf._ Saukt prom. Aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.).
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
sešskaldņu Ar sešām skaldnēm.
sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt (1).
izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
Samesties (ar) acīm Ar skatieniem sazināties.
saskatīties Ar skatieniem sazināties.
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
zvans Ar šādu instrumentu radītā skaņa.
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
piesisties Ar triecienu pieskarties. Strauji pieskarties.
pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
trīsrindu Ar trim rindām. Tāds, kas veido trīs rindas.
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
vairākrindu Ar vairākām rindām. Tāds, kas veido vairākas rindas.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu). Likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienrindas Ar vienu rindu. Tāds, kas veido vienu rindu.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
sazvanīt Ar zvana skaņām saaicināt, sapulcināt.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
arābists Arābistikas speciālists.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
apveids Ārējā forma, ārējais izskats.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
Modes pēc (arī dēļ) Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
fasons Ārējais (apģērba, apavu) izskats.
eksterjers Ārējais (celtnes) izskats.
āda Ārējais (cilvēka) ķermeņa audu apvalks.
eksterjers Ārējais (dzīvnieka) izskats un ķermeņa daļu proporcijas.
āda Ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks.
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu.
hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
Dzelzs laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
Bronzas laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
Vara laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
Zilās asinis Aristokrātiska izcelšanās.
lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura. Arī banāls.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
kanons Armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
Ārējā politika Ārpolitika.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst. Sadziedēt.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
Konservatīvā ārstēšana Ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
ekstraordinārs Ārštata. Tāds, kam nav katedras.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
Smagā artilērija Artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi.
Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
faķīrs Artists, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem). Miroņkauls.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
imigrācija Ārzemju kapitāla ieplūšana (kādā valstī).
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai).
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
tvans Asa, nepatīkama smaka. Gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu).
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
spīvs Asi kairinošs (par smaržu, smaku).
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
brucināt Asināt (izkapti) ar galodu.
strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
hemoglobīns Asins krāsviela, ko satur sarkanie asinsķermenīši.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gamma globulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām serecot.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
asinssuns Asinskārs cilvēks. Slepkava.
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā kātoju ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
līmenis Aspekts (zinātniskajā analīzē).
vidusass Ass [2] (1), kas atrodas (kā) vidū.
vidusass Ass [2] (2), kas atrodas (kā) vidū.
skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
tausagizs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
heliofizika Astrofizikas nozare, kas pētī Saules fizikālās parādības.
astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
Komētu astronomija Astronomijas nozare, kas pētī komētas.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
siderostats Astronomisks instruments. Ar kustīgu, plakanu spoguli.
Rakt kartupeļus Atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
smalkne Atauga. Arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
atsaukties Atbalsot (saucienu, skaņu). Atskanēt (par atbalsi).
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
atskanēt Atbalsoties. Skanēt pretim.
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto). Noskaitīt.
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
galvenais Atbildīgais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
Galda kultūra Atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
Pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) Atbilstoši saviem uzskatiem, domām.
piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
kanonisks Atbilstošs kanoniem [1] (1).
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
Taisnīgs karš Atbrīvošanas vai aizstāvēšanās karš.
Taisnīgs karš Atbrīvošanās vai aizstāvēšanās karš.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama). Izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
Velt no pleciem Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put.
atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
Aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa. Atmaigt.
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
Atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
atelst Atelsties. Atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
Atgūt sevi Atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atžirgt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgūt Atkal iegūt, iemantot.
atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
atgriezties Atkal iestāties. Atkal izpausties.
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal. Atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
atgriezties Atkal pievērsties (kam) - par domām.
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
arvien Atkal, no jauna, atkārtoti.
No jauna, arī par jaunu Atkal, vēlreiz.
apledojums Atkala.
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atiet Atkāpties (par karaspēku).
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
karāties Atkarāties (1).
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
atkaru Atkareni.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums. Rieva (ādā).
atkars Atkarens.
atkaru Atkarens.
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
atskarpains Atkarpains Atskabargains.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
atkašāt Atkašņāt (1).
atkašāt Atkašņāt (2).
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
(Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
Ņirgāties acīs (arī sejā) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
Ņirgāties sejā (arī acīs) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
manifestēt Atklāti, skaidri paust.
izrādīties Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
pierādīties Atklāties, noskaidroties.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
atlikums Atliekas.
atsliet Atliekt atpakaļ (galvu). Atgāzt.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Lokalizētā amnēzija Atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
atomisms Atomistika.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžoties (par cilvēku).
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atdūkt Atplūst (par dobjām skaņām).
atšķindēt Atplūst (par šķindošu skaņu).
atskanēt Atplūst šurp (par skaņām).
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
atlīgot Atplūst, atviļņot šurp (par skaņām).
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana.
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība.
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
Iedot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvi (biežāk kurvīti) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
(Ie)dot kurvīti (retāk kurvi) Atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
degt Atrasties karsonī, drudzī.
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
sazāns Ātraudzīga karpu dzimtas zivs.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) Ātri apskatīties.
aplobt Ātri apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
izbraukt Ātri izlasīt, izskatīt.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko). Pārmesties (1).
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
Uzmest skatienu (arī skatu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatu (arī skatienu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest acis (arī aci) Ātri paskatīties (uz ko).
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
tervelēt Ātri un neskaidri runāt.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam).
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā. Tā, ka tik tikko pagūst.
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
putrot Ātri, neskaidri runāt.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomas.
Kā vilks caur Rīgu Ātri, neskatoties, bez apdomās.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomos.
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
riksis Ātrs (cilvēka) skrējiens.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
atskalde Atskaldīšana.
atplēst Atskaldīt.
atskalināt Atskalot (4).
atšalkt Atskanēt (par skaņām).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Kalambūriskā atskaņa Atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
Vīrišķās atskaņas Atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
Sievišķās atskaņas Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
Četrkāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas četras rindas.
Trīskāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
taurēt Atskaņot (ko) ar tauri, radīt (signālus) ar tauri.
pārraidīt Atskaņot (par radiouztvērēju).
skandināt Atskaņot (skaņdarbu).
koklēt Atskaņot ar kokli.
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
stabulēt Atskaņot ar stabuli (1).
izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
pavadīt Atskaņot pavadījumu. Vadīt pavadījuma atskaņojumu.
atskandināt Atskaņot, nodziedāt.
nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu). Arī samēģināt.
Gredzenā atskaņas Atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo. Aptveru atskaņas.
Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
atlūkoties Atskatīties (1).
atlūkoties Atskatīties (3).
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Priekškaramā (arī piekaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Piekaramā (retāk priekškaramā) atslēga Atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā). Tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
atdienēt Atstrādāt, atkalpot.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
Nomazgāt baltu (arī tīru) Attaisnot, panākt, ka attaisno.
Nomazgāt baltu Attaisnot, panākt, ka attaisno.
Nomazgāt tīru (arī baltu) Attaisnot, panākt, ka attaisno.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
aizzuzēt Attālināties ar žūžošu skaņu.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
pazust Attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
aberācija Attēla neprecizitāte, kas rodas optiskajās sistēmās.
modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā. Cilvēks, kas pozē māksliniekam.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā). Izskaistināt.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu faktu, notikumu u. tml.).
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
dragūns Attiecīgais kavalērijas veids.
Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
sliecība Attīstības virziens. Satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
nosliece Attīstības virziens. Satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem. Laika posms, kad gavē (1).
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu). Dziedāt.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu. no pārtikas).
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem. Būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
atradze Atzarojums (kalnu grēdai).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
Dzīvā doma Atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
ieskatīt Atzīt. Uzskatīt.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
balstaudi Audi, kam organismā ir balsta funkcija.
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
Kaula smadzenes Audi, kas atrodas kaulu dobumos.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šērsām tā garenvirzienam.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
Gludie muskuļaudi Audi, kas veido gludos muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu.
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
žakards Audums ar sarežģītu rakstu. Žakardaudums.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu. Žakards.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
lapaugi Augi (parasti krāšņumaugi) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
Ārstniecības augi Augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
Vasas augi Augi, kam ir vasas un saknes.
sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
Svešapputes augi Augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
Pašapputes augi Augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
sāļmīļi Augi, kas aug ar sāļiem bagātā vidē.
ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnaugi.
ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnmīļi.
mezofīti Augi, kas aug mēreni mitrā augsnē.
mitraudži Augi, kas aug mitrās, slapjās vietās.
sālaudži Augi, kas aug sāļās augsnēs.
nektāraugi Augi, kas izdala nektāru.
Pusēnas augi Augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē.
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un kas, parasti, zied krāšņiem ziediem.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
Gaismas augi Augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta.
pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kura aug tikai vai lielākoties ābeles.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni.
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to daļām.
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem).
litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Hibrīds.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
migrants Augs, kas migrē.
hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
parazītaugs Augs, kas parazitē uz cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
trakumzāle Augs, kas uzbudina nervu sistēmu.
remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
kaučukaugs Augs, no kura piensulas iegūst kaučuku.
kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
augša Augstāka instance.
senāts Augstākā kasācijas tiesu instance (buržuāziskajā Latvijā).
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
virskomisārs Augstāka ranga komisārs (1).
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
virsskolotājs Augstāka ranga skolotājs.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
Augšējā skaņa Augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
sala Augstāka vieta (purvā, pļavā).
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (dažās valstīs).
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
dievs Augstākais ideāls, pilnība. Centienu augstākais gala mērķis.
vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs. Šī ierēdņa tituls.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
karavadonis Augstākais komandieris. Augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā).
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
skupščina Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Dienvidslāvijā).
seims Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Polijas Tautas Republikā).
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
virsvadītājs Augstākais, galvenais (kā) vadītājs.
virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
Augstākā mērā Augstākajā pakāpē.
brahmanis Augstākās kastas loceklis (Indijā).
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis. Galvenais (vecākais) tiesnesis.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs). Augstāka militāra persona. Arī dzimtkungs.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
Ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums. Leduskalns (2).
Ledus kalns Augsts ledus. Gabalu sablīvējums, krāvums. Leduskalns (2).
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
falsets Augsts vīriešu balss reģistrs. Kāda no šī reģistra skaņām.
svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpot (3).
dzidrs Augsts, skanīgs (par skaņu).
gaišs Augsts, skanīgs (par skaņu).
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpt (3).
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
kustība Augstuma maiņa (skaņām).
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras diametrs ir mazāks par 25 milimetriem.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku.
Trīsgalvainais muskulis Augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
augšstāvs Augšējais stāvs. Stāvs, kas ir augstāk par citiem.
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
Augļa vīkals Augšlapas, kas paliek pie augļa.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kam ir šāds defekts.
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
Lielais grozītājs Augšstilba kaula augšējais paugurs.
Lielais grozītājs Augšstilba kaula augšējais paugurs.
kalnup Augšup kalnā.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
lēcaste Augu kaitēklis - kolembolu kārtas kukainis.
aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
sporofīts Augu paaudze, kas producē sporas.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzelt ēšana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
aukains Aukai līdzīgs. Brāzmains.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
Vilka rīkle Aukslēju šķeltne. Vilkarīkle.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
izaurot Aurojot radīt (skaņas). Aurojot izpaust.
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
otīts Auss iekaisums.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai.
pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevējs.
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
reģistrators Automātiska pierakstīšanas ierīce.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai.
Dienas avīze Avīze, kas iznāk katru dienu.
Dienas avīze (arī laikraksts) Avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
Labākās aprindas, arī labākā sabiedrība Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
Labākā (arī augstākā) sabiedrība, arī labākās aprindas Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. _imperf._ Baidīt prom. Aizbiedēt.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. Aizbaidīt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
nitrobaktērijas Baktērijas, kas izraisa nitrifikāciju.
bakteriofāgs Baktēriju vīruss, kas iznīcina attiecīgas grupas baktērijas.
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans. Arī sarkanīgs.
izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Nosmēķēta balss Balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
borskābe Balta, kristāliska viela.
Nātrija hidrogēnkarbonāts Balta, kristāliska, pulverveida viela. Dzeramā soda.
baltoloģija Baltistika.
baltists Baltistikas speciālists.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu. Tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
gulsnis Baļķis ēkas konstrukcijā.
šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
bandiniece Bandinieka [1] sieva.
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
cietene Baravika.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
Iedzīt prātu Bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
sūrs Bargs, skarbs, arī naidīgs.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
Vitamīnu barība Barība, kas bagāta ar vitamīniem.
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
suķis Baroklis. Arī cūka.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
sipināt Bārstīt, kaisīt (ko smalku).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā). Iekaisīt.
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps. Galvenā baznīca.
virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
diakons Baznīcas hierarhijā - augstākais altāra kalpotājs.
ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā). Bēgot panākt, ka nenotver.
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
Atraut skatienu (no kā, no kāda) Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Rieta (arī vakara) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Vakara (arī rieta) puse Beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
bekons Bekoncūka.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze.
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
Apaļš bārenis Bērns, kam nav vecāku.
Apaļš bārenis Bērns, kam nav vecāku.
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas. Nerātnis.
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.
ābecnieks Bērns, kas mācās lasīt.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus. Bārenis.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
pabērt Berot novietot (kam priekšā). Arī nobērt.
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
Statiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
Slīdes berze Berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
Sēru bērzs Bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem.
baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
pārberzt Beržot pārdalīt. Beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
skaidbetons Betons ar skaidu pildvielu.
šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
Bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām). Neapauts, kails.
izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
Bez garšas Bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
(Ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
(Ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās. Tūlīt.
dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs. Dzedrs (2).
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
Taisnā ceļā Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
nelabprāt Bez patikas. Negribot.
tāpat Bez pierādījuma, pamatojuma, izskaidrojuma.
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
bezpriecīgs Bez prieka. Skumjš, bēdīgs. Bezprieka.
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
rinda Bezgalīga skaitļu vai funkciju summa.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
bezsaimnieka Bezīpašnieka.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
bezkaislīgums Bezkaislība.
bezkaunīgums Bezkaunība (1).
bezkaunīgums Bezkaunība (2).
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
kulise Bīdāmā daļa (bazūnei) skaņas augstuma mainīšanai.
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Bīdīt apkārt.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās. Atbaidīt (1).
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Nuka.
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Ņuka.
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
štora Biezs loga aizkars.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
binoklis Binokulāra optiska ierīce tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
biofiziķis Biofizikas speciālists.
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
dzīve Bioloģiska (augu vai to daļu) eksistence.
dzīve Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
bioniķis Bionikas speciālists.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
izbirt Birstot izkaisīties.
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
bērties Birt, kaisīties.
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes.
Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai. Attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
Bišu māte Bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Bišu māte Bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
Medus kāre Bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
atsārms Blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
liste Blanka, anketa, arī saraksts.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
rītablāzma Blāzma, kas rodas, saulei lecot.
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze. Blāķis.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
Locītavas somiņa Blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei).
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
radioboja Boja ar raidītāju, kas raida radiosignālus.
Uguns boja Boja, kas raida gaismas signālus.
Uguns boja Boja, kas raida gaismas signālus.
Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
Kaucošā boja Boja, kas raida skaņu signālus.
sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
Augu sistemātika Botānikas nozare, kas klasificē augus.
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
mikoloģija Botānikas nozare, kas pētī sēnes.
palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
botāniķis Botānikas speciālists.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
braukaļāt Braukalēt.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
garāmbraukt Braukt kam garām.
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā: šīs dejas mūzika.
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
auri Brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
Likteņa stunda Brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
briežāda Brieža āda (parasti kažokāda).
muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
rītišķis Brokastis.
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
revīzija Brūces apskate un apkopšana.
dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
ķiršbrūns Brūni sarkans.
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
kafijbrūns Brūns kā kafija. Kafijas brūnumā. Tumšbrūns.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā.
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
šautra Bultveida rādītājs (iekaltās, lencēs u. tml.).
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
Pikējošais bumbvedējs Bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
Gaišie burti Burti, ko veido smalkas līnijas.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumu. Metieris.
metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs. Aplauzējs (2).
linotipists Burtlicis, kas strādā ar linotipu.
monotipists Burtlicis, kas strādā ar monotipu.
mašīnburtlicis Burtlicis, kas strādā pie salikuma mašīnas.
rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
parlamentārisms Buržuāziska valsts varas sistēma, kurā likumdevējs orgāns ir parlaments.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
dievturība Buržuāziskajā Latvijā - reakcionāra kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
aizsargs Buržuāziskās Latvijas militāri fašistiskas organizācijas biedrs.
mazpulki Buržuāziskās Latvijas nacionālistiska jaunatnes organizācija.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
piederēties Būt (kā) sastāvdaļai. Būt atbilstošam (kam).
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
atbilst Būt (kam) piemērotam. Saskanēt (ar ko).
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
nogulēt Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
dusēt Būt apbedītam. Gulēt kapā.
gulēt Būt apglabātam (kapā).
Gulēt zem (zaļām) velēnām Būt apglabātam (kapos).
Gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām Būt apglabātam (kapos).
Gulēt (arī būt) zem zaļām velēnām Būt apglabātam (kapos).
Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
Būt kā jukušam (uz ko) Būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
atkarāties Būt atkarīgam (2) (no kā).
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Krustot zobenus (arī šķēpus) Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
(Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
Krist uz deguna Būt galīgi bez spēka.
Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
režģīties Būt juceklīgam, neskaidram.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
(No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
kaprizēties Būt kaprīzam.
degt Būt karstam (psihisku norišu ietekmē).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst (2).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
sasaistīt Būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
līdzināties Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
Stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības Būt ļoti skaudīgam.
(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības Būt ļoti skaudīgam.
liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
Raudzīties (arī skatīties) šķībi Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
ēsties Būt nepatikai, dusmām.
kosties Būt nepatikai, dusmām.
Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
izplūst Būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē).
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
Karāties gaisā Būt neskaidram, neatrisinātam.
Karāties gaisā Būt neskaidram, neatrisinātam.
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
bālēt Būt neskaidri saskatāmam.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
izklausīties Būt nojaušamam (pēc kādām skaņām).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
Stāvēt augstāk Būt nozīmīgākam, attīstītākam.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
saduļķot Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
nodzeltināt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē.
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nobeigt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1). Reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2). Reibināt (2).
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa (2).
piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
pamest Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē. Pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saraudzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst.
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3).
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
vizināt Būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
nokveldināt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
paildzināt Būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
aprūsināt Būt par cēloni tam, ka aprūs.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
lauzt Būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
izdzīt Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
Izlaist kā teļu Būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
atvest Būt par cēloni tam, ka Ierodas.
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
velt Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
kaitēt Būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud. Arī kutināt.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka nesadalās.
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka nomirst.
ievest Būt par cēloni tam, ka nonāk (kur).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas (kāda fizioloģiska norise).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
izsist Būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (seja grumbas, rievas u. tml.).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos).
uzšūpot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi).
bangot Būt par cēloni tam, ka rodas bangas.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
(Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
izrūsināt Būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
atdzīt Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
aizkvēpināt Būt par cēloni, ka aizkvēpst.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
aizklabināt Būt par cēloni, ka klab kādu brīdi.
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.). Atņem kustības spējas.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
čabēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
čaukstēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
kandidēt Būt par kandidātu (1).
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
ievadīt Būt par sākumu (laika posmam, laikmetam).
šķērsot Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
Stāvēt pāri Būt pārākam.
Griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) Būt pārākam. Pārspēt.
triumfēt Būt pārākam. Paust pārākumu.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
saiet Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēt.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēties.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
degt Būt spožam - par spilgtu, parasti sarkanu, blāzmu.
liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Krist kopā (arī čupā sar.) Būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
smaržot Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
murgot Būt tādam, kam ir murgi (4).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
žāvāties Būt tādam, kam izraisās žāvas.
Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
slāpēt Būt tādam, kas izjūt slāpes (1).
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
nolīgoties Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
Noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
domāt Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
saturs Būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
nūmens Būtība, kas ir aptverama ar prātu.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā). Pavērsiens (2).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
sāls Būtiska, nepieciešama (kā) sastāvdaļa.
atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums. Galvenais, svarīgākais.
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
būvēties Būvēt savām vajadzībām (ēkas, mājas).
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
būvkeramika Būvmateriāli - keramikas izstrādājumi.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
būvgruži Būvmateriālu atkritumi, kas rodas būvējot.
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
Akmens cauna Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
Akmens cauna Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
caunāda Caunas āda (parasti kažokāda).
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu.
dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem).
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
cēlkoksne Cēlkoka koksne.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
atkarība Cēloniska sakarība.
kriminoģenēze Cēloņi, kas ir izraisījuši noziegumu.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
tītava Celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
katlumāja Celtne, kur atrodas tvaika katli vai katls.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
Kāpņu telpa Celtnes daļa, karā iebūvētas kāpnes.
pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
Zemes ceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts. Zemesceļš.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
ceļmalīte Ceļteka.
ceļmallapa Ceļteka.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādi.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
Sezonas cenas Cenas, kas mainās atkarā no sezonas.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
Urķēties pakaļ Censties noskaidrot.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas. Izraisīt naidu, dusmas (pret kādu). Censties sanaidot.
labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
Ņemt nost Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu). Censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
Jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Jaukt galvu (arī prātu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
ideāls Centienu augstākais galamērķis.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
mediāna Centrālā skaitliskā vērtība.
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
bifšteks Cepta liellopu fileja šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
ceriņziedi Ceriņu ziedu skara.
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
kvadroatskaņotājs Cetrkanālu ierakstu atskaņotājs.
kvadrofonija Cetrkanālu skaņu ierakstu veidošana un atskaņošana.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
zemlikas Cienasts mirušo gariem. Arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Savilkt jostu ciešāk Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) Ciest pārtikas trūkumu.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
(Pie)spiest pie vestes Cieši (ap)skaut.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
Raut sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
(Uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzvilkt (arī uzraut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Vilkt (arī raut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
spiest Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
apkampt Cieši satvert. Sakampt.
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti satverot.
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
oblāta Cietes kapsula.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
cietkausējums Ciets kausējums.
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
Sausā destilācija Cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
krātiņš Cietuma kamera.
krāts Cietuma kamera.
sprosts Cietuma kamera. Cietums.
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
ik Cik - tik. Katru reizi, kad.
Cik rīkle nes Cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
Cik rīkle nes Cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
Ko (arī cik) nagi nes Cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
No visa spēka, arī visiem spēkiem Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
Visā spēkā Cik vien spēka (ko darīt, veikt).
rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
Aromātiskie savienojumi Cikliska sistēma (piemēram, naftalīns, benzols).
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
Aromātiskie savienojumi Cikliskas sistēmas (piemēram, naftalīns, benzols).
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
rullis Cilindriskas formas veidojums.
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
nenovēršams Cilvēka aiziešana no dzīves. Nāve.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
Dzīves uztvere Cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Krūšu reģistrs Cilvēka balss diapazona zema josla.
Ūdens nelaime Cilvēka bojāeja slīkstot.
Garīgā seja Cilvēka būtība.
Garīgā (arī iekšējā) seja Cilvēka būtība.
asinis Cilvēka daba. Temperaments.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
taka Cilvēka darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
Svešas rokas Cilvēka darbību, darbu.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
Dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
Dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
dzimumdiena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja. Dzimšanas diena.
biogrāfija Cilvēka dzīve un darbība.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
darbaspēks Cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
miroņgalva Cilvēka galvas skelets.
pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa. Dibens (4).
portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls. Biste.
biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls. Krūšutēls.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
lizda Cilvēka mājoklis.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums. Vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
Dzīves rīts Cilvēka mūža sākumposms. Bērnība, jaunība.
Dzīves pusdiena Cilvēka mūža vidus.
dzīve Cilvēka mūžs. Arī biogrāfija.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Vecums (1).
pasaule Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
noosfēra Cilvēka prāta darbības un tehnikas sfēra.
sodomija Cilvēka pretdabiska kopošanās ar dzīvnieku.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
torss Cilvēka rumpis.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
akcija Cilvēka stāvoklis, nozīmīgums.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
Cilvēka mērogs Cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
gurns Cilvēka vai dzīvnieka kājas augšdaļa.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
Fiziskā audzināšana Cilvēka vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz daba, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
Sabiedrības krējums Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
Sabiedrības krējums Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
Vārda brāļi Cilvēki, kam ir vienāds vaids.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
iedzīvotāji Cilvēki, kas dzīvo (kādā dzīvoklī, celtnē u. tml.).
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
galva Cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud. Raudulis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas. Uzmāka.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Kara biedrs.
Kara biedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Karabiedrs.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas. Bagātnieks.
dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
erudīts Cilvēks, kam ir erudīcija.
puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
īpašnieks Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
kuprītis Cilvēks, kam ir kupris (1).
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1). Kuprītis.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms. Urrāpatriots.
urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms. Urāpatriots.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums. Jaunietis, jauniete.
pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt un vairāk gadu.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
alts Cilvēks, kam ir šāda balss.
baritons Cilvēks, kam ir šāda balss.
bass Cilvēks, kam ir šāda balss.
mecosoprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
tenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
Gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
Gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
Gudra (arī gaiša) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
koloratūrsoprāns Cilvēks, kam ir šāds soprāns.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
tumšbārdis Cilvēks, kam ir tumša bārda.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
vienrocis Cilvēks, kam ir viena roka.
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
pratējs Cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē).
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda. Cilvēks, kas bieži snauž. Miegains cilvēks.
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu. Cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
Vaļas vīrs Cilvēks, kam nav nekādu pienākumu. Brīvs cilvēks.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
bezrocis Cilvēks, kam nav roku.
neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties. Cilvēks ar vāju raksturu. Gļēvulis.
apakšnomnieks Cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objekta vai tā daļu.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Ciema brālis Cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
lieluzņēmējs Cilvēks, kam pieder lieluzņēmums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas. Arī filozofs.
grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt homoseksuālisms.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
talants Cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms.
dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus, oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved (3).
vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž.
mīļotājs Cilvēks, kas (ko) mīl (3).
reprezentants Cilvēks, kas (ko) reprezentē (1).
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju (1).
airētājs Cilvēks, kas airē.
aizdevējs Cilvēks, kas aizdod (1).
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas. Parādnieks.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu). Aizstāvis.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē). Celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (1).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (2).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
aizturētājs Cilvēks, kas aiztur (kādu).
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
āksts Cilvēks, kas ākstās (1).
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2).
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
apgādnieks Cilvēks, kas apgādā (2) kādu.
apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu. Apgādnieks (1).
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
apkalpotājs Cilvēks, kas apkalpo (1).
mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas. Mašīnstrādnieks.
bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
apmiglotājs Cilvēks, kas apmiglo (2).
apputinātājs Cilvēks, kas apputina (3).
aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (2).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
rieženieks Cilvēks, kas apstrādā riežas (1).
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
Dienas varonis Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
atbalsts Cilvēks, kas atbalsta (2).
atbildētājs Cilvēks, kas atbild (1, 2).
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī - stagnāts.
stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī. Stagnants [2].
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
atskujotājs Cilvēks, kas atskujo kokus.
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
attīstītājs Cilvēks, kas attīsta (filmas, plates).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes. Arī rožkopis.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
balinātājs Cilvēks, kas balina.
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
bēglis Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
bēgulis Cilvēks, kas bēguļo. Cilvēks, kas vairās (no kā).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
betonētājs Cilvēks, kas betonē. Betonēšanas speciālists.
Mājas draugs Cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
Mājas draugs Cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
dziedātājs Cilvēks, kas bieži dzied, kam patīk dziedāt.
ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas. Arī raudulīgs cilvēks.
reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī. Alkoholiķis.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
piktulis Cilvēks, kas bieži ir pikts.
pūce Cilvēks, kas bieži it īgns, dusmīgs.
ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
Pasaules gājējs Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules gājējs (arī klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot. Cilvēks, kas melo.
skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Dzērājs.
uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī cilvēks, kas bieži raud.
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī). Pasažieris.
braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu. Velosipēdists (1). Riteņbraucējs (1).
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā. Brīvprātīgais.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
vindsērfingists Cilvēks, kas burā ar vējdēli.
burātājs Cilvēks, kas burā.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
Krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
Krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
Nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
Sienā skrējējs Cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
aģents Cilvēks, kas darbojas kāda interesēs.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā. Politisks darbinieks.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
miegamice Cilvēks, kas daudz guļ.
mieguža Cilvēks, kas daudz guļ.
miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
miegulis Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Miega mice Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Miega mice Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).
Joku plēsējs Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa bībeli. Cilvēks, kas bieži izmanto bībeles tekstu.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa. Grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām. Arī kājāmgājējs.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
dejotājs Cilvēks, kas dejo.
delveris Cilvēks, kas delverējas.
manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
denuncētājs Cilvēks, kas denuncē.
dezertieris Cilvēks, kas dezertē (1).
dezertieris Cilvēks, kas dezertē (2).
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
promgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Projāmgājējs.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Promgājējs.
ceļinieks Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
dziedātājs Cilvēks, kas dzied.
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
aizpurvietis Cilvēks, kas dzīvo aiz purva.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā. Sliņķis, slaists.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Cilvēks, kas atrodas krastā.
krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Krastinieks.
askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
pārupietis Cilvēks, kas dzīvo pārupē.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
ārnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā.
ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka gaļu. Cilvēkēdājs (2).
Pasaules izēdājs Cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
ēdējs Cilvēks, kas ēd.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
emigrants Cilvēks, kas emigrē vai ir emigrējis.
falsifikators Cilvēks, kas falsificē (1).
falsifikators Cilvēks, kas falsificē (2).
gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
pieguļnieks Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti alu).
virēja Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu. Virēja.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas. Gausdienis.
glūņa Cilvēks, kas glūn (2).
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
Grēka pagale Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
Grēka gabals Cilvēks, kas grēko, rīkojas nosodāmi. Tas, kas var izraisīt grēku.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
domino Cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā.
hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
Kājām gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām. Gājējs.
Kājām gājējs Cilvēks, kas iet kājām. Kājāmgājējs.
garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās [1].
gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu. Arī siena pļāvējs.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
ilgguļa Cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas.
veterāns Cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē).
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
improvizators Cilvēks, kas improvizē (1). Cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1). Improvizētājs.
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1). Iedvesmotājs. Arī musinātājs.
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
interprets Cilvēks, kas interpretē (1).
interprets Cilvēks, kas interpretē (2).
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
Hronisks alkoholiķis Cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
slavenība Cilvēks, kas ir ieguvis slavu.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
internētais Cilvēks, kas ir internēts.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās. Izvirtulis.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
Karātavu putns Cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu. Cilvēks, kas dzīvo trimdā.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
izceļotājs Cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
diversants Cilvēks, kas izdara diversiju.
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
mīla Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
jātnieks Cilvēks, kas jāj.
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6). Arī tuvākais.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc. Cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mērnieks Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (2).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3). Darba turpinātājs. Pēctecis.
pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
pratējs Cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē).
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
kolekcionārs Cilvēks, kas kolekcionē.
kombinators Cilvēks, kas kombinē (1).
kombinators Cilvēks, kas kombinē (2).
komentētājs Cilvēks, kas komentē (1). Komentāru autors.
komentētājs Cilvēks, kas komentē (2).
komentators Cilvēks, kas komentē (2). Komentētājs (1).
kontrolieris Cilvēks, kas kontrolē (1).
putnkopējs Cilvēks, kas kop. Mājputnus. Arī putnkopis.
aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas. Aitkopis.
cūkkopējs Cilvēks, kas kopj cūkas.
Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus. Arī zvērkopis.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus. Arī lopkopis.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles. Pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes. Arī puķkopis.
teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopējs.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus. Teļkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis. Govkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas. Kazkopības speciālists.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus. Arī zirgkopis.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis. Arī zivkopis.
zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis. Arī zoskopis.
krākoņa Cilvēks, kas krāc.
krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (1).
krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (2).
krāpnieks Cilvēks, kas krāpj (3).
kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli). Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
ugunskūrējs Cilvēks, kas kur uguni.
pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.).
priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
laupītājs Cilvēks, kas laupa [1] (1).
parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni. Sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni. Izpletņlēcējs.
pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Līdējs.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Pielīdējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā.
māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
klātnieks Cilvēks, kas mācās klātienē (3).
kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskolā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē.
manipulators Cilvēks, kas manipulē.
marķieris Cilvēks, kas marķē (2).
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
guļava Cilvēks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties. Zobgalis.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1). Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
morālists Cilvēks, kas mēdz moralizēt.
Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu. Pļāpa.
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
migrants Cilvēks, kas migrē.
mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
Grāmatu draugs Cilvēks, kas mīl literatūru. Cilvēks, kas daudz lasa.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
mirējs Cilvēks, kas mirst. Cilvēks, kam drīz jāmirst.
mistifikators Cilvēks, kas mistificē (2).
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu). Cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
Kājām nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
bezpartejisks Cilvēks, kas nav partijas biedrs.
profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju. Cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
pindzelmanis Cilvēks, kas nemākulīgi glezno.
smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1).
peldētnepratējs Cilvēks, kas neprot peldēt.
rakstītnepratējs Cilvēks, kas neprot rakstīt (1).
murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Arī pļāpa.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Murmulis (1).
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
bezdievis Cilvēks, kas netic dievam. Arī ateists.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu. Cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu. Cilvēks, kas prot stenotipēt.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu. Arī ormanis.
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
aferists Cilvēks, kas nodarbojas ar aferām.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību. Aitkopības speciālists.
aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību. Augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu. Aušanas speciālists.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu. Cilvēks, kas auklē bērnu.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību. Biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību. Briežkopības speciālists.
cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību. Cūkkopības speciālists.
daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
tulkotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļdarbu tulkošanu.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību. Dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību. Dārzkopības speciālists.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu. Vērpšanas speciālists.
dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu. Feļetona autors.
filantrops Cilvēks, kas nodarbojas ar filantropiju. Labdaris.
filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
frizieris Cilvēks, kas nodarbojas ar frizēšanu.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi. Arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu. Grāmatsiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju. Cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību. Laukkopības speciālists.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību. Linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību. Lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
mašīnrakstītāja Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu. Metālu kalšanas speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību. Mežkopības speciālists.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību. Pīļkopības speciālists.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību. Pļavkopības speciālists.
dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Dziedonis.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību. Puķkopības speciālists.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību. Putnkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību. Rīskopības speciālists.
rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1). Rokdarbu speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību. Rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību. Sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību. Sēklkopības speciālists.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu. Siera rūpniecības speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību. Suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību. Truškopības speciālists.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu. Sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu. Sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību. Vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību. Vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību. Zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību. Zīdkopības speciālists.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību. Zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību. Zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību. Zoskopības speciālists.
zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju. Zvejas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību. Zvērkopības speciālists.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus. Ziņnesis.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus. Arī vēstnesis.
gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
laulājams Cilvēks, kas noslēdz laulību.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē.
organizators Cilvēks, kas organizē (1).
organizators Cilvēks, kas organizē (2).
organizators Cilvēks, kas organizē (3).
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj. Glābiņš, atbalsts.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā. Arī rijkuris.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1). Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās. Dēku meklētājs.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
disputants Cilvēks, kas piedalās disputā.
kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā (1).
polemiķis Cilvēks, kas piedalās polemikā.
polemists Cilvēks, kas piedalās polemikā. Polemiķis.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā. Rotaļas dalībnieks.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu. Sportists, kas specializējies tūrismā.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
bušmeņi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
zulusi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
oligarhs Cilvēks, kas pieder pie oligarhiskās grupas.
pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta
sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie Sīkgruntniecības.
sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu, - piegādātājs. Sagādnieks.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
aģitators Cilvēks, kas pierunā, pārliecina.
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
pļāvējs Cilvēks, kas pļauj.
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (1).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (1). Popularizētājs (1).
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (2).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (2). Popularizētājs (2).
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt [1] (1).
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
peldētpratējs Cilvēks, kas prot peldēt.
provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā. Pavadonis (ceļotājiem).
jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
protokolētājs Cilvēks, kas raksta protokolu (1).
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus. Kauslis. Arī klaidonis.
grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
Noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi. Cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Vējagrābslis.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši. Runīgs cilvēks.
Labais mājas gars (arī mājas dvēsele) Cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas. Arī sacensību dalībnieks.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus. Rakstnieks. Arī publicists.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
Gaļas (iz)cirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
sagādnieks Cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko.
ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot. Arī nabags (1).
apgādātājs Cilvēks, kas sagādā, apgādā (1).
cirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
Vēja zieds Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
Vēja zieds Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
līdzāssēdētājs Cilvēks, kas sēž līdzās (kādam).
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
simulants Cilvēks, kas simulē.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām. Medību speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
slapstoņa Cilvēks, kas slapstās.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību. Diabētiķis.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
Hronisks slimnieks Cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
rahītiķis Cilvēks, kas slimo ar rahītu.
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar Šizofrēniju.
slimnieks Cilvēks, kas slimo.
smaiļotājs Cilvēks, kas smailo.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju. Informētājs.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
spolētājs Cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus.
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams. Ubags, nabags.
stažieris Cilvēks, kas stažējas.
stostītājs Cilvēks, kas stostās (1).
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
buldozerists Cilvēks, kas strādā ar buldozeru.
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā. Celtniecības speciālists.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transporta darbinieks.
Transporta darbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transportdarbinieks.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
kūdrinieks Cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā. Lauksaimniecības speciālists.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā. Meliorācijas speciālists.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu. Cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu).
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
šļupstētājs Cilvēks, kas šļupst.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt. Nežēlīgs ekspluatators.
juvelieris Cilvēks, kas tirgojas, ar juvelierizstrādājumiem.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
tulks Cilvēks, kas tulko (2).
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
atbildētājs Cilvēks, kas uzņemas atbildību.
bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu. Daiļrunātājs.
daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu. Daiļlasītājs.
runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
dievvārdnieks Cilvēks, kas vada dievvārdus.
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu. Pilots.
aeronauts Cilvēks, kas vada lidaparātus.
mopēdists Cilvēks, kas vada mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas vada motociklu.
motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
motovelosipēdists Cilvēks, kas vada motovelosipēdu.
pajūdznieks Cilvēks, kas vada pajūgu.
planierists Cilvēks, kas vada planieri.
pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces. Cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
administrators Cilvēks, kas vada, rīko.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
aizmugure Cilvēks, kas var palīdzēt. Atbalsts.
visvaris Cilvēks, kas var, spēj visu.
pirāts Cilvēks, kas vardarbīgi sagrābj lidaparātu lidojuma laikā.
kaklakungs Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
režisors Cilvēks, kas veic (kā) režiju.
utilizators Cilvēks, kas veic (kā) utilizāciju (1).
aizbildnis Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
audzinātājs Cilvēks, kas veic audzināšanas darbu.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
dezinfektors Cilvēks, kas veic dezinfekciju.
dežurants Cilvēks, kas veic dežūru.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
Plānā galdiņa urbējs Cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu. Arī sliņķis.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
Politiskais informators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politinformators.
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības. Politiskais informators.
racionalizators Cilvēks, kas veic racionalizāciju.
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
sabotētājs Cilvēks, kas veic sabotāžu. Sabotieris.
ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
māceklis Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas. Gaudulīgs cilvēks.
ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni. Aplamnieks.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
volontieris Cilvēks, kas volontē.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģē, cērt kokus.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē. Cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
Kāršu licējs Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē. Cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
zaglis Cilvēks, kas zog.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
pasažieris Cilvēks, kas, parasti par maksu, liek vests ar, parasti sabiedrisku, transportlīdzekli.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
Paviršs paziņa Cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām. Arī necilvēks.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
Garastāvokļa cilvēks Cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
biedrs Cilvēks, kuru cieši saista kas kopējs ar citu cilvēku.
jauniesaucamais Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekaltu.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
Soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
Dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
rinda Cilvēku kopums, kas ko gaida, saņem u. tml. noteiktā secībā cits pēc cita.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
(Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
Cinka ziede Cinka oksīda un vazelīna maisījums.
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
tendovaginīts Cīpslas maksts iekaisums.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
akrobātika Cirka mākslas žanrs.
Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns. Arī tāla vieta.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
klusība Citiem nezinot. Tā, ka nepievērš citu uzmanību.
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas. Šī auga sēkla.
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
viņciems Cits, arī kaimiņu ciems.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
civildienests Civilais valsts dienests (pretstatā karadienestam).
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
Saistību tiesības Civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai.
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
rušķis Cūka.
ruksis Cūka. Arī sivēns.
rukšķis Cūka. Arī sivēns. Ruksis.
cūkgaļa Cūkas gaļa.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
Niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
laktoze Cukurveida ogļhidrāts, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
Salikts čemurs Čemurs, kura uz katra kāta ir vairāki ziedi.
Salikts čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir vairāki ziedi.
Vienkāršs čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
Vienkāršs čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
četrdesmit Četrdesmit gadu (cilvēkam).
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
Četršķautņu mieži Četrkanšu mieži.
Četršķautņu mieži Četrkanšu mieži.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
četrgade Četrus gadus ilgs laika posms.
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu.
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
čūskveida Čūskai līdzīgs. Tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
Dabas (arī stihiska) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
Stihiska (arī dabas) nelaime Dabas stihija, dabas katastrofa. Dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
ainava Dabasskats.
Dabas skats Dabasskats.
peizāža Dabasskats.
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
baseins Dabiska ūdenskrātuve.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
Vara rūdas Dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
Garīga (arī gara) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Gara (arī garīga) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Gara (arī garīgā) maize Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
Garīga (arī gara) barība Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai).
daiļskanīgums Daiļskanība.
daiļš Daiļskanīgs (par skaņām, skaņdarbiem).
taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
kompanjons Dalībnieks (kapitālistiskā uzņēmumā).
dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Taukums (1). Arī speķis.
vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
posms Daļa (skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīga muzikālā doma.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru.
Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas pārsniedz pusi.
Lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
pusizdzisis Daļēji izdzisis, tāds, kas vēl vāji deg, kvēlo.
puskails Daļēji kails. Nepilnīgi apģērbies.
pusnokaltis Daļēji nokaltis.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts. Tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums. Šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
Kosmiskie stari Daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
Kosmiskie stari Daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
Daļskaitļa saīsināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
saīsināmība Daļskaitļa un saucēja dalāmība, kas ļauj daļskaitli saīsināt.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
Kapājamā dzelzs Darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
Darba rokas Darbarokas.
Darba rokas Darbarokas.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
Darba resursi Darbaspēka resursi.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transporta darbi.
Transporta darbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transportdarbi.
Lauka (arī lauku) darbi Darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
apgaismošana Darbība --> apgaismot (2). Izskaidrošana. Noskaidrošana.
apkalpe Darbība --> apkalpot (1). Apkalpošana.
kalšana Darbība --> kalst.
katetrizācija Darbība --> katetrizēt.
kavēšana Darbība --> kavēt.
kavēšanās Darbība --> kavēties.
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
sasauksme Darbība --> sasaukties (2). Saikne, sakarība (ar ko).
saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
skaitīšana Darbība --> skaitīt.
teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas tiek veikta kā atbilde uz citu darbību. Darbība, ko izraisa cita darbība.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
kastrācija Darbība, process --> kastrēt.
pārkarse Darbība, process --> pārkarst.
pārskaite Darbība, process --> pārskaitīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt (1).
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt (2).
skaitļošana Darbība, process --> skaitļot.
skarifikācija Darbība, process --> skarificēt (1).
skarifikācija Darbība, process --> skarificēt (2).
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1). Vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
jaunbūve Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (1).
uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (2).
saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Infinitīvs.
infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Nenoteiksme.
Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru.
aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
marķieris Darbinieks, kas uzliek marku [1] (2).
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
zvanīt Darbinot (signālierīci), panākt, ka (tā) rada skaņas.
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
zvanīt Darbinot, piemēram, attiecīgu mehānismu, panākt, ka zvans (1) rada skaņas.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
Garantijas darbnīca (arī rūpnīca) Darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
Iet roku rokā Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
Iet roku rokā Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
Materializētais darbs Darbs, kas materializēts ražošanas fondos.
Materializētais darbs Darbs, kas materializēts ražošanas fondos.
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
kampaņa Darbs, ko kādā laikposmā veic sabiedriski politiska uzdevuma realizēšanai.
virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu. Gabaldarbs.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
Tīra lieta Darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla darinājums.
pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
klapatas Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
asināt Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens). Trīt.
daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu). Maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
pakaļdarīt Darīt līdzīgi (kam citam).
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
Laist grīstē Darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
Slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī Darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
laist Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
izkaisītājs Darītājs --> izkaisīt.
kairinātājs Darītājs --> kairināt.
kaitētājs Darītājs --> kaitēt [1].
kāvējs Darītājs --> kaut.
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
skatītājs Darītājs --> skatīt, skatīties.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
Regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) Dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai.
Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepāra datums.
Nepāra datums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepārdatums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli. Pāra datums.
diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
daudzkas Daudz kas.
bestsellers Daudz pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata (kapitālistiskajās valstīs).
pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu). Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst. Daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem. Doronika.
staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
zaķauzas Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kamolzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
cirvene Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ūdenī vai mitrās vietās.
citronmelisa Daudzgadīgs lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu, kurai ir citrona smarža.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kas satur alkaloīdus.
spulgotne Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem.
sveķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Pakledus.
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Paks [1].
kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
gladiola Daudzgadīgs skalbju dzimtas sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
apdziras Daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās.
bagars Daudzkausu ekskavators.
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
Divplakņu kakts Daudzplakņu kakts ar divām skaldnēm.
Trīsplakņu kakts Daudzplakņu kakts ar trim skaldnēm.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
plurālis Daudzskaitlis.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
oktaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes. Astoņskaldnis.
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes. Četrskaldnis.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes. Piecskaldnis.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
poliedrs Daudzskaldnis.
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
Meteorītu lietus Daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
Zvaigžņu lietus Daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
polineirīts Daudzu nervu iekaisums.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
trīspadsmit Daudzu, skaits 13.
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
pārsvars Daudzums, kas pārsniedz kā cita daudzumu.
apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksme.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
pusotrs Daudzums, skaits 1 1/2.
viens Daudzums, skaits 1.
desmit Daudzums, skaits 10.
simt Daudzums, skaits 100.
tūkstoš Daudzums, skaits 1000.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000. Kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
vienpadsmit Daudzums, skaits 11.
divpadsmit Daudzums, skaits 12.
četrpadsmit Daudzums, skaits 14.
piecpadsmit Daudzums, skaits 15.
sešpadsmit Daudzums, skaits 16.
septiņpadsmit Daudzums, skaits 17.
astoņpadsmit Daudzums, skaits 18.
deviņpadsmit Daudzums, skaits 19.
divdesmit Daudzums, skaits 20.
divsimt Daudzums, skaits 200.
divarpus Daudzums, skaits 2½.
trīsarpus Daudzums, skaits 3 1/2.
trīsdesmit Daudzums, skaits 30.
trīssimt Daudzums, skaits 300.
četrdesmit Daudzums, skaits 40.
četrsimt Daudzums, skaits 400.
četrarpus Daudzums, skaits 4½.
piecarpus Daudzums, skaits 5 1/2.
pieci Daudzums, skaits 5.
pussimts Daudzums, skaits 50. Puse simta (2).
pusmiljons Daudzums, skaits 500 000. Puse miljona (Z).
seši Daudzums, skaits 6.
sešdesmit Daudzums, skaits 60.
sešsimt Daudzums, skaits 600.
septiņi Daudzums, skaits 7.
septiņdesmit Daudzums, skaits 70.
septiņsimt Daudzums, skaits 700.
astoņi Daudzums, skaits 8.
astoņdesmit Daudzums, skaits 80.
astoņsimt Daudzums, skaits 800.
deviņdesmit Daudzums, skaits 90.
deviņsimt Daudzums, skaits 900.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
deviņi Daudzums, skaits.
divi Daudzums, skaits.
piecdesmit Daudzums, skaits.
piecsimt Daudzums, skaits.
trīs Daudzums, skaits.
četri Daudzums, skaits..
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums. Vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Dauzot pārdalīt.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā).
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph).
imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
jāņzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
izdebatēt Debatējot noskaidrot.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
Radiālais ātrums Debess ķermeņa kustības ātruma projekcija uz skata līnijas.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami sākas meteoru ceļi.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās. Aizrautība, dedzība.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
degsmīgs Dedzīgs, kaisls, kvēls.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
Elastīgā deformācija Deformācija, kas izzūd līdz ar ārēja spēka iedarbības izbeigšanos.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
sinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna dobuma gļotādas iekaisums.
rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana.
osteohondroze Deģeneratīvs process skrimslī un kaulā.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
deja Deju mūzika. Skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
balle Deju vakars.
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā.
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml.) aušanas tehnika.
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
Viengadīgā mēnesene Dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
Viengadīgā mēnesene Dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Amarants.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
glicīnija Dekoratīvs pākšaugu dzimtas vīteņaugs ar smaržīgiem ziediem ķekaros.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas augs ar šaurām lapām un oranžiem ziediem. Krokosmija.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
Tēva dēls Dēls, kas ir ļoti līdzīgs tēvam.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
apkaklīte Dem. --> apkakle
cūciņa Dem. --> cūka.
čūskiņa Dem. --> čūska.
kaktiņš Dem. --> kakts (1).
kalniņš Dem. --> kalns.
kalpiņš Dem. --> kalps.
kamaniņas Dem. --> kamanas.
kamielītis Dem. --> kamielis.
kanniņa Dem. --> kanna [1].
karodziņš Dem. --> karogs.
kartīte Dem. --> karte.
katliņš Dem. --> katls.
kauliņš Dem. --> kauls.
kažociņš Dem. --> kažoks.
lakatiņš Dem. --> lakats.
signālkarodziņš Dem. --> signālkarogs.
skaidiņa Dem. --> skaida.
skaliņš Dem. --> skals.
skapītis Dem. --> skapis.
tējkanniņa Dem. --> tējkanna.
aptieciņa Dem. -> aptieka (1).
brītiņš Dem.--> brīdis. Ļoti īss laika sprīdis.
kakliņš Dem.--> kakls.
atvaļināt Demobilizēt (karavīru).
atvaļināties Demobilizēties (par karavīru).
demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
rotācisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti «s») pārvēršanās par «r».
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
Kapātā desa Desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
desantdivīzija Desantkaraspēka divīzija.
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
desmitkapeika Desmit kapeiku monēta.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita. Attiecīgais teksts, dokuments.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu.
konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
metāldetaļa Detaļa, kas ir izgatavota no metāla. Metāla detaļa.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
ass Detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļas.
suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to.
iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai. Ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
kurpes Detaļas, kurās kas balstās.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kura veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trīsrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi.
gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
Dežurējošais veikals Dežūrveikals.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
gravis Diakritiska zīme (`).
cirkumflekss Diakritiska zīme (~).
Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
tilde Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).
jumtiņš Diakritiska zīme.
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
diatonisms Diatonika.
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
didaktiķis Didaktikas (1) speciālists.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
vakardien Dienā pirms šodienas. Vakar (1).
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
Ganu diena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt.
ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt. Ganu diena.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības. Svinama diena.
Vārda diena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā gadadiena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā godadiena.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bola un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
brīvdiena Diena, kad nav jāierodas darbā.
Jurģu (arī Jura) diena Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
darbdiena Diena, kas nav svētdiena vai svētku diena.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienvidus (1).
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
Transporta dienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu. Transporta dienests.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
kalpot Dienēt (karaspēkā).
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
rācija Diennakts pārtikas deva. Arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
Dīgšanas ilgums Dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
vaskpalma Dienvidamerikas palma, kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
orākuls Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
draudze Dievkalpojuma dalībnieki.
pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
pātari Dievkalpojums baznīcā.
dievkalpošana Dievkalpojums.
dievvārdi Dievkalpojums.
dievlūgšana Dievkalpojums. Arī dievvārdi.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
Dieva vārdi Dievvārdi. Dievkalpojums.
gana Diezgan, pietiekami.
Diez kad Diezin (2) kad.
Diez kas Diezin (2) kas.
Diez kad Diezin (3) kad.
Diez kas Diezin (3) kas.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
dzejdarība Diletantiska, nemākulīga dzejošana.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atdimdēt Dimdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu.
pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
pārdimdēt Dimdot pārspēt skaļumā.
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu).
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos).
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
radiodispečers Dispečers, kas koordinē radioraidījumu norisi.
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats. Arī īpatnība.
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
dvīņserde Divas serdes vienā koka stumbrā.
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Dūru cīņa Divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
apkaunojošs Divd. --> apkaunot.
atskaitot Divd. --> atskaitīt.
kapājams Divd. --> kapāt.
kariķēts Divd. --> kariķēt.
karojošs Divd. --> karot.
pārskatāms Divd. --> pārskatīt.
pieskaitāms Divd. --> pieskaitīt.
saskaitāms Divd. --> saskaitīt.
skalojams Divd. --> skalot.
uzkarināms Divd. --> uzkarināt.
uzskatāms Divd. --> uzskatīt.
ieskaitot Divd.--> ieskaitīt.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
divdesmit Divdesmit gadu (cilvēkam).
divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta.
kvarts Divdesmit pieci rubļi. Divdesmit piecas kapeikas.
Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, piemēram, kaņepes, apiņi.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un dzeloņainām lapām.
puravs Divgadīgs sīpolu dzimtas garšaugs ar platām, plakanām lapām.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju (piemēram, 8 un 5).
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
Divšķautņu mieži Divkanšu mieži.
Divšķautņu mieži Divkanšu mieži.
duelis Divkauja (1).
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
duālis Divskaitlis.
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
knislis Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
dialogs Divu frāžu mija, kad tās it kā atbild viena otrai.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
divkapeika Divu kapeiku monēta.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sinapse Divu neilonu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē. Divskanis.
kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
dzimumdzīve Divu pretēja dzimuma indivīdu fiziska tuvība.
attiecība Divu skaitļu dalījums.
intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums. Skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
metāls Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
divgade Divus gadus ilgs laika posms.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens.
dunēt Dobji skanēt (par soļiem).
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
rūkt Dobji, zemu, samērā skali skanēt (par mūzikas instrumentiem).
truls Dobjš (pārskanu).
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
gnu Dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās).
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
dodekafoniķis Dodekafonists.
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu). Dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
kinoapraksts Dokumentāla (parasti informatīvi publicistiska) īsfilma.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinodokuments Dokumentāli kinokadri. Dokumentāla kinofilma.
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
arhivālijas Dokumenti, kas glabājas arhīvā.
čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
zīme Dokuments, kas apliecina (ko), apgalvo (ko).
karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
pase Dokuments, kas apliecina pilsoņa personu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
balss Doma, uzskats, ko (aktīvi) pauž (parasti sabiedrība, sabiedrības grupa).
iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
pārdomas Domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
Domāt (tikai) par savu ādu Domāt (tikai) par sevi, savu drošību.
gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
dominikāņi Dominikas pamatiedzīvotāji.
domkungs Domkapitula loceklis.
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
apskaidrība Domu, apziņas skaidrība.
ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
Doriešu stils Doriskais stils.
Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās.
Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās. Strauja attīstība. Panākumu, sekmju gūšana.
kalnupeja Došanās, iešana kalnos.
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
nokristīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku.
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nodot Dot (ko) tā, ka otrs paņem, saņem (rokās). Iedot (1).
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko). Dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko). Dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
izlaist Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer. Paēdināt, padzirdināt.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
pavadīt Doties līdzi, lai uzraudzītu, kā tiek (kas) nogādāts (kur).
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
Tabakas doze Doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
tabakdoze Doze tabakas glabāšanai. Tabakas doze.
rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
dozimetrists Dozimetrijas speciālists. Cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē.
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
Žvadzināt ieročus Draudēt ar karu, uzbrukumu.
Žvadzināt ieročus Draudēt ar karu, uzbrukumu.
Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks.
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
ķeskas Driskas, skrandas.
rīt Drīz, tuvākajā nākotnē.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
drošs Drosmīgs. Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
drošība Droši, veselībai nekaitīgi apstākļi.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
kripata Druska (1), drumstala.
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
mutuļot Drūzmēties, mudžēt. Būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārducināt Ducinot pārspēt skaļumā.
pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atdūkt Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem).
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdūkt Dūcot pārspēt skaļumā.
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
dūkains Dūkans (1).
dūkainis Dūkans zirgs.
dūkans Dūkans zirgs.
dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
dūmakots Dūmakains (1).
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar muļķīgu saturu.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā).
duncka Dunka.
pārdurnēt Dunot pārspēt skaļumā.
pārdurnēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uts Dūrējutu kārtas kukainis.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Durot pārdalīt.
sadurt Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē. Dubultdurvju iekšējā daļa.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
portjē Durvju sargs. Kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu.
piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra. Piedursajūgums.
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
Aizkapa dzīve Dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
vārsmošana Dzejas valodas ritmiska organizēšana.
verlibrists Dzejnieks, kas raksta verlibrā.
elēģija Dzejolis ar skumju noskaņu.
rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnesēji.
cirst Dzēlīgi, skarbi runāt.
adatcūka Dzeloņcūka.
durt Dzelt (par kukaiņiem).
kost Dzelt (par kukaiņiem).
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
siderīts Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām).
ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
Rūsas krāsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa. Šādas krāsas kārta.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
laktiņa Dzelzs stienis, uz kā (ar āmuru) kapiņa izkapti.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
dzelžains Dzelžots. Tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
nodzelt Dzeļot nonāvēt (par kukaiņiem).
sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
radības Dzemdības (cilvēkam).
izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība. Mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kut iekšā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Dzīt apkārt.
aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās. _imperf._ Dzīt prom.
aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu. Arī negaršīgs dzēriens.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
atdzerties Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
(Pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
(Pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni). Ņemt (šķidrumu) - par mēli.
sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
nozvanīt Dzidri noskanēt.
lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums.
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
pūst Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
kaladot Dziedāt kaladas.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
dainot Dziedāt, skandēt.
skandēt Dziedāt. Arī atskaņot (skaņdarbu).
primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas. Aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas.
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
šlāgerdziedonis Dziedonis, kas izpilda šlāgerus.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
kantilēna Dziedoša melodija. Skaņdarbs ar šādu melodiju.
iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
Ārējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumhormonus un dzimumšūnas.
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
Piena dziedzeris Dziedzeris, kas izstrādā un izdala pienu.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
iedziedājums Dziesmas ieskaņojums (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirds skaidrība.
Sirds skaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirdsskaidrība.
dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
pamats Dziļākajā būtībā.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
iegremde Dziļums, kurā kas ir iegremdēts.
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
kolaboracionists Dzimtenes nodevējs, kas sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
kolaboracionisms Dzimtenes nodevēju sadarbība ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
dzimtskapi Dzimtkapi.
maksts Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
vagina Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
labskanīgs Dzirdei tīkams. Arī daiļskanīgs.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
šampanietis Dzirkstošs, putojošs vīnogu vīns, kas satur daudz ogļskābes gāzes.
melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
dzirnavniece Dzirnavnieka sieva. Dzirnavu īpašniece.
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa pārruna, saruna domstarpību gadījumā.
Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir jauns, spēcīgs, veselīgs.
Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
bedre Dzīvnieka ala, midzenis.
bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
bērns Dzīvnieka mazulis.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav muguras stiegras (hordas).
iedzīvotāji Dzīvnieki, kas dzīvo (noteiktā vietā).
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
četrkājis Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
krēpainis Dzīvnieks, kam ir krēpes.
kuprainis Dzīvnieks, kam ir kupris (2).
lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus.
ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
ēdējs Dzīvnieks, kas ēd.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
migrants Dzīvnieks, kas migrē.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
barvedis Dzīvnieks, kas vada baru.
pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
līnija Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
Reliktu formas Dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
Organiskās atliekas Dzīvnieku, augu atliekas.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
kambaris Dzīvojamā ēka.
kalns Dzīvojamā māja, kas atrodas uzkalnā.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
Just līdzi Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem). Džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviesta beka.
Sviesta beka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviestbeka.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
Bērzu beka Ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
Apšu beka Ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
Lāču beka Ēdama, sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
Ēdamais kastanis Ēdamās kastaņas auglis.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
Ēdienu karte Ēdienkarte.
Ēdienu karte Ēdienkarte.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām. Launags (2). Ēdienreize starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdienreize vakarā.
šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
salds Ēdiens, dzēriens, kas jātur samērā daudz cukura. Arī saldēdiens.
kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Ēdnīca, restorāns, kafejnīca, bufete u. tml.
Piebāzt vaigus Ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi.
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs.
ehogrāfs Eholote, kas reģistrē mērījumu rezultātus.
iekalums Eikta darbība, rezultāts --> iekalt (2).
iekalums Eikta darbība, rezultāts --> iekalt (3).
Vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
krustneši Eiropas krusta karu dalībnieki, kuru apģērbam bija krusta zīme.
simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
sanēja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Iet apkārt.
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
cirks Ēka ar arēnu (manēžu) un amfiteātri.
inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
vecēka Ēka, kas ir celta senatnē. Ļoti veca ēka.
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
augša Ēkas augšējā stāvā vai stāvos.
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pēti biocenozes.
plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
ekonomists Ekonomikas (3) speciālists.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Metiens.
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Tirāža.
ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
Soļojošais ekskavators Ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanos atgādina soļošanu.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma. Mikstūra. Tinktūru maisījums.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
ultraskaņa Elastīgi viļņi, kuru frekvence ir lielāka par 15.-20. kiloherciem.
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
kardiogramma Elekfrokardiogramma.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības. Pašizlāde.
jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
korķis Elektriskais drošinātājs.
Elektrostatiskais lauks Elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
Elektrostatiskais lauks Elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.
elektroinstalācija Elektriskais tīkls (kādā celtnē, telpā u. tml.).
fēns Elektriskais ventilators (piemēram, matu žāvēšanai).
ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
triboelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas berzes procesā.
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
Piroelektriskais efekts Elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
elektrofons Elektroakustiska ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
kardiogrāfija Elektrokardiogrāfija.
kardiogrāfs Elektrokardiogrāls.
voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
elektrolīts Elektrolīzei sagatavotais šķīdums vai kausējums.
Elektriskais lādiņš Elektromagnētiskā lauka avots.
rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0, 0025 līdz 25 nanometriem.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem. Rentgenstarojums.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
elektromehāniķis Elektromehānikas speciālists.
adapters Elektromehāniska ierīce skaņu ieraksta atskaņošanai.
vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
sintezators Elektroniska iekārta skaņu ieguvei.
rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
video Elektroniskais attēls, ko rada ar videotehniku.
skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
kompjūters Elektroniskais skaitļotājs.
terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
standartprogramma Elektroniskās skaitļošanas mašīnas programma bieži sastopamas funkcijas veikšanai.
diode Elektronu aparāts ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
pentode Elektronu aparāts ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Siltumelektrostacija.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo. Termoelektrostacija.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
elektrotehniķis Elektrotehnikas speciālists.
elektriķis Elektrotehniķis. Cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
fotons Elementārdaļiņa, kas atbilst elektromagnētiskā lauka korpuskulārai struktūrai.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana.
kokoseļļa Eļļa, kas iegūta no kokosriekstiem.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
derdzība Emocionāls stāvoklis, kuru izraisa kas pretīgs, riebīgs.
Konversācijas vārdnīca Enciklopēdiska vārdnīca.
Konversācijas vārdnīca Enciklopēdiska vārdnīca.
endokardīts Endokarda iekaisums.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
Dielektriskie zudumi Enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
sargeņģelis Eņģelis, kas sargā kādu cilvēku.
konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas (2).
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
Literārs (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Literārais (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Mākslas (arī literatūras) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
Kašķa ērce Ērce, kas izraisa šādu slimību.
ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
ērģeļmūzika Ērģeļu mūzika.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums. Attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu.
rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
iznīcinātājs Eskadras mīnukuģis.
Slīdošās kāpnes Eskalators.
Slīdošās kāpnes Eskalators.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
brokastot Ēst brokastis.
Ieturēt brokastis Ēst brokastis.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
vakariņot Ēst vakariņas.
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
koncertestrāde Estrāde, kas paredzēta koncertiem.
kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
hedonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi...
bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
neguss Etiopijas valdnieks. Etiopijas valdnieka tituls.
konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
Brīvdabas muzejs Etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
ezerdobe Ezera ieplaka.
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
sniedze Ezera salaka.
stinte Ezera salaka.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
ķieģeļfabrika Fabrika, kur ražo ķieģeļus.
cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru.
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
fabrikants Fabrikas īpašnieks.
prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
kontrole Faktiska (piemēram, teritoriju, akciju) pārvaldīšana. Faktiskais (piemēram, teritoriju, akciju) īpašums.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm.
aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Būvēt (biežāk celt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
kalifāts Feodāla valsts, kurā valda kalifs.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā).
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki.
soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
brīvkungs Feodāļa tituls (Vācijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls. Arī kungs.
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas.
trombīns Ferments, kas izraisa asins recēšanu.
lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus.
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
šaurfilma Filma, kuras kadra platāms nav lielāks par 16 milimetriem.
platfilma Filma, kuras kadrs ir samērā plats.
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
Mēmā kamera Filmēšana bez skaņu ieraksta.
Mēmā kamera Filmēšana bez skaņu ieraksta.
Slēptā kamera Filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
sinematēka Filmotēka.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
stilistika Filoloģijas nozare, kas pētī valodas stilus.
Izziņas, teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
Izziņas teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Izziņas teorija.
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī.
vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
kanclers Finanšu ministrs (Anglijā). Valsts kases kanclers.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Fizikālais vakuums Fizikālais, viszemākais kvantu lauka enerģijas stāvoklis.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, ja tos plastiski deformē aukstā stāvoklī.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4).
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē.
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
Elektrības daudzums Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli.
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
Optiskais stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo optiskas sistēmas gaismas laušanas spēju.
Spēka moments Fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atomu uzbūvi un fizikālos procesus tajos.
Cietvielu fizika Fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos.
optika Fizikas nozare, kas pētī gaismu.
kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
Kvantu fizika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņas.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
Kvantu mehānika Fizikas nozare, kas pētī mikrodaļiņu kustības un mijiedarbības likumus.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī nekustīgu elektrisko lādiņu mijiedarbību un to līdzsvara nosacījumus.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
radiospektroskopija Fizikas nozare, kas pētī radioviļņu absorbciju.
siltumfizika Fizikas nozare, kas pētī siltumu.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu.
radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
fiziķis Fizikas speciālists.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana. Arī vardarbība.
Ķīlas devējs Fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml. Ieķīlātājs.
subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
Ķīlas turētājs Fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
dūša Fiziskais spēks. Darba spars.
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
Sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sadot pa galvu sar., arī sadot (arī salikt) pa rīkli vienk., arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Salikt (arī sadot) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Sadot pa zobiem Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
Dot (arī sadot, gāzt) pa sprandu Fiziski pārmācīt. Sist, piekaut.
Dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
Dot (arī sadot, salikt) pa rīkli Fiziski pārmācīt. Sist. Piekaut.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
Spēka vīrs Fiziski spēcīgs vīrietis. Spēkavīrs.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks. Cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments.
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja. Šīs dejas mūzika. Arī fokstrots.
Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
Zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
Skaņu mācība Fonētika.
fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
fonētiķis Fonētikas speciālists.
disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
normālforma Forma, kas atbilst normai (2).
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
(Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
(Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
ietērps Formas tērps (parasti karavīram).
magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
standartformāts Formāts, kas atbilst standartam [1] (1). Formāts, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
Skatu meklētājs Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Vizieris.
spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists. Cilvēks, kas fotografē.
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
radiogrāfija Fotogrāfiska metode jonizējošā starojuma reģistrācijai.
radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
ģīmetne Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls.
portrets Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls. Ģīmetne (1).
fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem.
cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
marseljēza Franču revolucionāru dziesma. Francijas Republikas valsts himna.
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
ātrfrēzētājs Frēzētājs, kas strādā ar ātrfrēzēšanas frēzi.
nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
Režģa funkcija Funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
Lineāra funkcija Funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
Periodiskā funkcija Funkcija, kuras vērtība nemainās, ja argumentam pie skaita noteiktu lielumu.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla. Metāla furnitūra.
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
Akadēmiskais gads Gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
mirstība Gada laikā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
Veģetācijas periods Gada periods, kad noris augu augšana un attīstība.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
Nesāt (arī audzēt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
māte Gados vecāka sieviete.
tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
Gada skaitlis Gadskaitlis.
Gada skaitlis Gadskaitlis.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu. Laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
Gregora (arī jaunā stila) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā.
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms). Gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogaiņāt.
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gainīt nost. Atgaiņāt.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gaiņāt nost. Atgainīt.
iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
eskadra Gaisa kara spēku vienība dažās ārzemju armijās.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienas gaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Izkliedētā gaisma Gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
Acs refrakcija Gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
rožains Gaiši sarkans.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
salātzaļš Gaiši zaļš. Tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
dzērve Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
Bērza piepe Gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
špats Gaišs, caurspīdīgs vai puscaurspīdīgs nemetāliskais minerāls ar labu skaldību.
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
Saimes ļaudis Gājēji, kalpi.
cilvēks Gājēji, kalpi. Saime.
ļaudis Gājēji, kalpi. Saime.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu. Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
videoterminālis Gala ierīce, kas sastāv no vadības pults un ekrāna un ko izmanto, piemēram, attēlu analizēšanai.
atbilde Gala rezultāts (parasti matemātikas uzdevuma risinājumam).
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
Vārpstveida galaktika Galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla galantērija.
ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
Galda kalns Galdkalns.
būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
ēvelsols Galdnieka darbgalds.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus.
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu atzīšana (parasti politika).
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
bruceklis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare.
plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
Galvaskausa pamatne Galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana.
Galvaskausa vāks Galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
Galvas kauss Galvaskauss.
Galvas kauss Galvaskauss.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (skaņdarba, tā daļas) tēma, vadmotīvs.
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare, galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā).
pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā).
pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina).
pamatprofesija Galvenā, nozīmīgāka profesija.
pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
doms Galvenā, parasti bīskapa baznīca. Katedrāle.
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
virsdežurants Galvenais dežurants. Dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
teīns Galvenais kālijos pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Kofeīns.
štābs Galvenais karaspēka vadības orgāns.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis).
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
Pozitīvais varonis Galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
centrāls Galvenais Visnozīmīgākais.
šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors. Izdevniecības redakcijas vadītājs.
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs. Galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids.
pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms.
pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
pamatelements Galvenais, nozīmīgākais elements.
pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors.
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
pamatkritērijs Galvenais, nozīmīgākais kritērijs.
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1). Arī konstitūcija.
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (2).
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis.
pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums.
pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
pamatobjekts Galvenais, nozīmīgākais objekts.
pamatpaņēmiens Galvenais, nozīmīgākais paņēmiens.
pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips.
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts.
pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
pamatsortiments Galvenais, nozīmīgākais sortiments.
pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
pamatuzdevums Galvenais, nozīmīgākais uzdevums.
pamatveids Galvenais, nozīmīgākais veids.
pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens (kā darbībā, attīstībā).
pamatkurss Galvenais, nozīmīgākais virziens politikā.
vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei). Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
pamatžanrs Galvenais, nozīmīgākais žanrs.
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
pamattips Galvenais, raksturīgākais tips.
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
Caurviju attīstība Galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums. Galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
astoņkājis Galvkāju molusku klases jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem.
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem.
skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
skārnis Gaļas veikals.
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs).
Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
garderobists Garderobes kalpotājs.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos.
sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku). Atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
pastorāts Garīdznieka muiža, garīdznieka māja.
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
korālis Garīga dziesma (katoļiem, protestantiem).
spiričuels Garīga dziesma Amerikas nēģeru folklorā.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
Mājas gars Gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
domino Garš apmetnis ar kapuci.
Sveķu aile Garš, arsveķiem pildīts kanāls augu organismā.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
sutana Garš, talāram līdzīgs katoļu garīdznieka tērps.
Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem.
metrs Garuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana. Rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
darīt Gatavot (pārtikas produktus).
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
(Sa)vīstīt dūres Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt kulakus Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīkstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka).
Kā aizsnaudies (biežāk aizmidzis) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, neka neredzot, nepamanot.
Starpzvaigžņu gāze Gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
aizsargmaska Gāzmaska.
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
atmosfēra Gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus.
oklūzija Gāzu šķīšana metālos, to sakausējumos.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt.
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt. Glabāt lielā slepenībā.
sagrābt Glābjot izveidot (piemēram, kaudzi).
piegrābt Glābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū.
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
Eļļas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
Eļļas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas. Gleznojums ar eļļas krāsām.
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos kātiņus (pasteļkrāsas). Pasteļtehnika.
pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pastelis (1).
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pasteļtehnika.
guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
perlamutrene Gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
smuks Glīts. Skaists.
smukums Glītums. Skaistums.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
karts Gokarts.
izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
Piena govs Govs, kas dod pienu.
vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli. Šādā tehnikā darināts darbs.
Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
iezīme Grafiska zīme, nosacīts apzīmējums.
atzīme Grafiska zīme.
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā).
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
Mācību grāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācībgrāmata.
mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācību grāmata.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta. Grāmata, kas dziļi ietekmē.
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
gramatiķis Gramatikas (1) speciālists.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
fleksija Gramatiskas (vārda) izmaiņas. Arī galotne (vārdam).
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
grāmatveikals Grāmatnīca. Grāmatu veikals.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
grāmatnīca Grāmatu veikals.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
granāts Granātkoka auglis.
pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
nograndēt Grandot noskanēt.
grantsbedre Grantskarjers.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
graudniece Graudnieka sieva.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupjmaluma (arī rupja maluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
Rupja maluma (arī rupjmaluma) milti Graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
ciņusmilgas Graudzāļu dzimtas daudzgadīgi augi, kas veido blīvus cerus.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
dižauzas Graudzāļu dzimtas ģints, kurā ietilpst augi ar garu skaru. Šīs ģints augi.
timotiņš Graudzāļu dzimtas lakstaugs - pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā.
lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
melnplauka Graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne, šīs slimības bojāti graudi. Melnie graudi.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa. Kaņepju sviests.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
Aprimusi grava Grava, kas tālāk vairs neveidojas.
Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
Galeniskais grebums Grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
atlaidas Grēku piedošana (katoļu baznīcā).
indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
Laist dibenā Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
karalisks Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Plika (biežāk kaila) grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas. Gumijas linolejs.
linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu). Ļoti skaists, harmonisks.
sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
nelāgs Griezīgs, ass (par skaņu).
nejauks Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
skarbs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
skaudrs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu). Skarbs (6).
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
šņakāt Griezt, šķelt, kapāt.
siluetgriezums Griezums (kādā materiālā), kas veido (kā) siluetu (3).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
uzgriezt Griežot izveidot, radīt (kam) atveri.
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
pārgriezt Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagriezt Griežot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
dumbrcālis Griežveidīgo kārtas raibs, putns ar sarkanu knābi.
bliņas Griķu miltu pankūkas.
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
čokurs Grumbuļaina, nelīdzena pika.
sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
pārklājgrunts Grunts, kas atrodas virs kā.
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
izlūkgrupa Grupa, kas izlūko (1).
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.

ka citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ka¹

ka²

ka³

ka⁴

MLVV

ka¹

ka²

MEV

ka^I

ka^II

ka^III