Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kankarains
kankarains -ais; s. -a, -ā
kankaraini apst.; sar.
1.Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā.
PiemēriKāds, māsiņa, tavs vīriņš, Kā sunītis kankarains! Nāc, raugiesi [raugies] manu vīru, Kā dzenītis norakstīts.
1.1.Noskrandis (par apģērbu, drēbēm).
PiemēriKankaraini svārki.
2.Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
PiemēriKankarainu kazu vedu..
Avoti: 4. sējums