kankars
kankars -a, v.; sar.
1.parasti dsk. Noskrandis apģērbs. Arī skrandas.
Piemēri..kankari - noskrandušas buru audekla bikses un caurumains triko krekls - nevarēja izķēmot [jaunekļa].. lielisko augumu.
- ..kankari - noskrandušas buru audekla bikses un caurumains triko krekls - nevarēja izķēmot [jaunekļa].. lielisko augumu.
- Laime reizēm ir pieticīga kā jaunākā māsa, kas noplēš vecāko izvalkātos kankarus.
- Kam labas drēbes, Aiz galda vadzī; Kam kādi kankari, Pa logu laukā!
- sal. Lūk, ģeniālais rakstnieks Ļevs Tolstojs. Cilvēks, kas atmetis grāfa titulu kā nederīgu kankaru..
- pārn. Tikai pārdesmit gadus no dzimtbūšanas atbrīvota, tā [Latgale] nesa sev līdzi visus pagātnes kankarus kā nabags, kas netiek pie jauna apģērba.
1.1.niev. Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
Piemēri..Kristīne, sadedzinājusi svešzemju kankarus un pametusi.. spožās karjeras ceļu, atgriežas savā bērnības zemē..
- ..Kristīne, sadedzinājusi svešzemju kankarus un pametusi.. spožās karjeras ceļu, atgriežas savā bērnības zemē..
- Eberhardīne: ..pieliek liekos matus, apkaras ar tiem modes kankariem, un tā jums, vīriešiem, pirmā skaistule.
- Novelc spožos kankarus un drēbes!
2.niev. Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks. Nepatīkams, nesimpātisks cilvēks.
PiemēriViņš tādus daugaviešu kankarus nelaida pat savus ratus izsmērēt.
- Viņš tādus daugaviešu kankarus nelaida pat savus ratus izsmērēt.
- Tas tāds kankars vien ir!
Avoti: 4. sējums