Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kankarains
kankarains -ais; s. -a, -ā
kankaraini apst.; sar.
1.Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā.
PiemēriKāds, māsiņa, tavs vīriņš, Kā sunītis kankarains! Nāc, raugiesi [raugies] manu vīru, Kā dzenītis norakstīts.
  • Kāds, māsiņa, tavs vīriņš, Kā sunītis kankarains! Nāc, raugiesi [raugies] manu vīru, Kā dzenītis norakstīts.
1.1.Noskrandis (par apģērbu, drēbēm).
PiemēriKankaraini svārki.
  • Kankaraini svārki.
2.Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
PiemēriKankarainu kazu vedu..
  • Kankarainu kazu vedu..
  • ..Vilki tek rindiņā, Ieraudzījši [ieraudzījuši] lielkungam Kankarainu kumeliņu.
Avoti: 4. sējums