Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīmika
mīmika -as, s.
Sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises.
PiemēriDzīva mīmika.
  • Dzīva mīmika.
  • Niansēta mīmika.
  • Apvaldīta mīmika.
  • Mākslota mīmika.
  • Mīmikas muskuļi.
  • Ārsta pozīcijai jābūt tādai, lai ērti būtu iespējams palpēt vajadzīgo vietu un, sekojot slimnieka mīmikai, spriest, vai slimnieks.. jūt sāpes.
  • Starp žestu, mīmiku, intonāciju un tēla iekšējo pasauli pastāv nesaraujams sakars.. Žests un mīmika ir emocionālā stāvokļa primārās izpausmes.
  • «Kathakali» [indiešu dejas stila] dejotāju mīmikas meistarība sasniedz pat tādu virtuozitāti, ka viena sejas puse pauž naidu, bet otra staro priekā.
Avoti: 5. sējums