Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dūkains
dūkains -ais; s. -a, -ā
Dūkans1.
PiemēriDūkainais ērzelis nemierīgs, viņš raustās, kārpās un grib satvert zobiem Jelpiņa roku.
Avoti: 2. sējums