dūkans
dūkans -ais; s. -a, -ā
1.Melns ar rūsganu nokrāsu.
PiemēriDūkans zirgs.
- Dūkans zirgs.
- ..vecais Zariņš [strādnieks].. lēni žubināja sirmi pelēko maizi, piedzerdams dūkano kafijas žulgu.
- Dūkani tupeņi devīgiem klāstiem Apcirkņu mālaino pamatu sedz.
2.lietv. nozīmē: dūkanais, -ā, v.; dūkanā, -ās, s. Dūkans zirgs.
PiemēriIejūgt dūkano.
- Iejūgt dūkano.
- Braukt ar dūkano.
- Gadījās pat pār ceļu pārlaista priede vai egle ar visiem zariem... Mamma tādos gadījumos izkāpa no vāģiem [ratiem], atdeva man [zēnam] grožus, saņēma dūkano pie galvas un grozīja starp kokiem..
- Bet važonis, velti izgaidījies profesora kungu, nīgri norūca kaut ko bārdā, uzšāva dūkanājam un aizbrauca.
- pārn. No mēnesstariem nevar uzcelt tiltu, Ja es to spētu, visu nakti celtu, Un sapņu dukanie zem kājām zvaigznes šķiltu.
Avoti: 2. sējums