dūkoņa
dūkoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dūkt1.
PiemēriBet pusdienlaikā, kad bites sasēdušās stropu saules pusē, Žanis Vītols vēro un klausās daudzbalsīgajā dūkoņā..
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dūkt2.
PiemēriVai jūs esat dzirdējuši kādreiz ratiņa dūkoņu, kas lauku mājās dziļo ziemas klusumu nereti pārvērš par neizstāstāmu pasaku..
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dūkt3.
PiemēriNu bij vairāk nekā skaidrs: lietus nāca! Dūkoņa skanēja vēl biežāk un jūtamāk, arī zibeni jau pa reizei redzēja plaiksnāmies mākonī.
4.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dūkt4.
PiemēriPēcpusdienās [augstskolas] auditorijās un gaiteņos dūkoņa kā gaisa ostā. Te referāti.., tur apspriedes, disputi, blakus pārrunas par grāmatu, strīdi par sadzīvi..
5.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dūkt5.
PiemēriTakts kociņš virzās uz leju. Tikko sadzirdama melodiska dūkoņa kāpj augšup no orķestra iedobuma.
Avoti: 2. sējums