pīcka
pīcka -as, s.; sar.
Pātaga. Arī žagars.
PiemēriMelni kumeļi tirgus laukumu kārpa. Pīckās gaisā kā zibeņi švīkst, Zirgu mijēju lamas kā bruģa akmeņi veļas..
- Melni kumeļi tirgus laukumu kārpa. Pīckās gaisā kā zibeņi švīkst, Zirgu mijēju lamas kā bruģa akmeņi veļas..
- Nav viegli izcelt no tumsas tautu, kurai gadu simtiem pa kaklu dancojis kungs ar pīcku un kura.. vienīgo mierinājumu meklējusi baznīcā.
- «Voldi, vai taviem puikām ir makšķeres?» Zvans piecēlās. - «Ir,» Mellups pamāja ar galvu. - «Kas nu par makšķerēm, pīckās!» Franciska izlaboja.
- pārn. Dārdēja pērkons. Vasaras vakars zibeņoja, simt uguns pīckām šaustīts.
Avoti: 6-1. sējums