rokdarbniece
rokdarbniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
rokdarbnieks -a, v.; retāk
Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1). Rokdarbu speciālists.
PiemēriRokdarbnieču izstādes.
- Rokdarbnieču izstādes.
- Rokdarbnieču pulciņš.
- Viņas ir lielas rokdarbnieces. Viena jau noadījusi raibus dūraiņus, otra beidz izšūt skaistu galda sedziņu.
- Salinieces [Kihnu sievietes] ir teicamas rokdarbnieces - tām vienmēr rokās adīklis, kas netiek nolikts pat ejot.
- Viņa - labsirdīgas, saulainas dabas. Jau no bērnības bijusi liela rokdarbniece - rakstu sacerētāja.
Avoti: 6-2. sējums