aukains
aukains -ais; s. -a, -ā
aukaini apst.
1.Aukai līdzīgs. Brāzmains.
PiemēriIztēlē viņš [zvejnieks] redzēja aukainu aprīļa vēju, kas ar saknēm gāž kokus, plucina jumtus un plēš žogus, no paša krasta atšķeļ ledu..
- Iztēlē viņš [zvejnieks] redzēja aukainu aprīļa vēju, kas ar saknēm gāž kokus, plucina jumtus un plēš žogus, no paša krasta atšķeļ ledu..
- pārn. Aukaini aplausi un piekrišanas brēcieni pavadīja oratoru vispāri zālei.
- pārn. Piepeši sāpes ar aukainu spēku atkal pieklauvēja un skaļi sasaucās pa visiem miesas audiem..
2.Tāds, kad (kur) plosās aukas. Vējains.
PiemēriAukains rudens.
- Aukains rudens.
- Aukaina ziema.
- Aukaina jūra.
Avoti: 1. sējums