mūrnieks
mūrnieks -a, v.
mūrniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
PiemēriMūrnieka darbi.
- Mūrnieka darbi.
- Mūrnieka amata meistars.
- Kamēr namdari būvē sienas, mūrnieki mūrē skursteņus..
- Tēvs bija mūrnieks, viņš no šiem māliem uzmūrēja varenu krāsni; nekāds aukstums mūs vairs nebiedēja.
- Te ražo ķelles - senseno mūrnieka darba rīku, bez kura neiztiek arī mūsdienu celtnieks.
Stabili vārdu savienojumiKā mūrnieks.
- Kā mūrnieks sar. — Saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
Avoti: 5. sējums