murmulēt
murmulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans.; sar. Murmināt.
PiemēriMiķelis gan ņemas murmulēt, ka viņa aicinājums ir nevis nodarboties ar saimniecības jautājumiem, bet atgriezties pie izlūkiem.
- Miķelis gan ņemas murmulēt, ka viņa aicinājums ir nevis nodarboties ar saimniecības jautājumiem, bet atgriezties pie izlūkiem.
1.1.intrans.
Piemēri..Fīlips jau pārvelk pāri ģīmim ar jaunās žaketes piedurkni un pie sevis klusi murmulē.
- ..Fīlips jau pārvelk pāri ģīmim ar jaunās žaketes piedurkni un pie sevis klusi murmulē.
- ..viņam [Stākam] nebij laika vērot, vai murmulējošā valoda vārdus sarindo kaut cik sakarīgi.
2.parasti 3. pers.; intrans. Burbuļot.
PiemēriŪdens [upē] mierīgi murmuļo.
- Ūdens [upē] mierīgi murmuļo.
Avoti: 5. sējums