Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
murrāt
murrāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.
Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
PiemēriKaķene murrā skaļi un omulīgi.
Avoti: 5. sējums