Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
murskulis
murskulis -ļa, v.
1.Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts. Arī mudžeklis1.
PiemēriUz dīvāna, murskulī savelti, rēgojās netīri palagi un sega.
1.1.Bezveidīgs priekšmets.
Piemēri..uz greizā sola [pirtiņā] pavīdēja kaut kāds bezveidīgs murskulis, kas pēc otrā sērkociņa uzraušanas izrādījās visparastākā pirtsslota.
1.2.sar. Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis.
Piemēri..Baltais, uzmetis skatu viņa tumšajam matu murskulim,.. runu neturpināja.
2.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis. Arī mudžeklis2.
PiemēriViņš pacēla tīkliņu un parādīja: zivju bija vesels murskulis.
Avoti: 5. sējums