murskulis
murskulis -ļa, v.
1.Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts. Arī mudžeklis1.
PiemēriUz dīvāna, murskulī savelti, rēgojās netīri palagi un sega.
- Uz dīvāna, murskulī savelti, rēgojās netīri palagi un sega.
- Pie paša kuģa kūņojas milzīgs tīklu, virvju un boju murskulis, bet no tā ārā izlīdusi plakana, metru plata zivs aste.
- ..abus [virves] galus tin vienu ap otru, izloka visādas cilpas un līkumus, kamēr iznāk labi resns murskulis.
1.1.Bezveidīgs priekšmets.
Piemēri..uz greizā sola [pirtiņā] pavīdēja kaut kāds bezveidīgs murskulis, kas pēc otrā sērkociņa uzraušanas izrādījās visparastākā pirtsslota.
- ..uz greizā sola [pirtiņā] pavīdēja kaut kāds bezveidīgs murskulis, kas pēc otrā sērkociņa uzraušanas izrādījās visparastākā pirtsslota.
- Ar pelniem kopā sakusušo sudraba murskuli naudā vairs nevarēja pārvērst.
1.2.sar. Biezi, kupli, arī sajukuši mati. Ērkulis.
Piemēri..Baltais, uzmetis skatu viņa tumšajam matu murskulim,.. runu neturpināja.
- ..Baltais, uzmetis skatu viņa tumšajam matu murskulim,.. runu neturpināja.
2.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis. Arī mudžeklis2.
PiemēriViņš pacēla tīkliņu un parādīja: zivju bija vesels murskulis.
- Viņš pacēla tīkliņu un parādīja: zivju bija vesels murskulis.
- Taču bitēm patīk šīs vietas - izspietojušas tās laižas uz upmalu. Reiz gandrīz iekāpu tādā sanošā murskulī.
- ..pa balto sniegu kūleņoja asiņains, melns, rūcošs un rēcošs murskulis, kur grūti bija atšķirt suni no kuiļa.
- pārn. Tumšo tērpu murskulī pēkšņi izplauka oranžs svīteris: Latvijas čempions gatavojās skrējienam.
Avoti: 5. sējums