Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mudžeklis
mudžeklis -ļa, v.
1.Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
PiemēriDziju mudžeklis.
2.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
PiemēriMan nekad nav pilsētā paticis.. Ielas bruģis zem kājām un visur, kur vien soli sper, priekšā nami, visapkārt ļaužu mudžeklis.
2.1.Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums.
PiemēriLiānu mudžeklis.
2.2.Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
PiemēriDrūmām sejām abi noliecās pār motoru, kas spītīgi klusēja. Raugoties šai detaļu mudžeklī un apzinoties savu bezspēku tā priekšā, Sakni pārņēma tīri bērnišķīgs niknums.
2.3.pārn. Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
Piemēri..Kaspars varētu laisties miegā, ja nebijis Zandas un atmiņu mudžekļa, kas pinas un mezglojas.
2.4.pārn. Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums.
PiemēriSilts, mazliet miglains maija svētdienas rīts... Neatšķetināmu putnu balsu mudžeklis.
Avoti: 5. sējums