skaliņš
skaliņš -a, v.
1.Dem. → skals.
2.parasti dsk.; būvn. Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
PiemēriJa iekšsienas paredzētas apmest, tad rūpnīcās iekšsienu vairogiem piesit arī skaliņus..
- Ja iekšsienas paredzētas apmest, tad rūpnīcās iekšsienu vairogiem piesit arī skaliņus..
- Koka starpsienas apmet ar «slapjo» apmetumu uz skaliņiem vai apsit ar sausā apmetuma plāksnēm.
- Tēvs plēš skaliņus un pin režģus apmetuma pamatam..
3.Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
PiemēriSērkociņu skaliņš.
- Sērkociņu skaliņš.
Avoti: 7-1. sējums