zeltracis
zeltracis -ča, v.
zeltrace -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
PiemēriPēc pieciem gadiem Urālu zeltračiem bija vēl lielāka veiksme - izraka 36 kilogramus smagu tīrradni.
- Pēc pieciem gadiem Urālu zeltračiem bija vēl lielāka veiksme - izraka 36 kilogramus smagu tīrradni.
- Jepifanijs atteicās arī no vairākiem zeltraču darbarīkiem, paturot nelielu stiepļu sietu, lauzni un apaļā stīpā iesietu brezenta kuli.
- sal. Kā zeltrači, kas pārsijā veselu smilšu kalnu, kamēr sietā nozib tīrradnis, tā ansambļa puiši mēģinājumos slīpē katru muzikālo frāzi, aranžējuma niansi..
Avoti: 8. sējums