aptīties
aptīties -tinos, -tinies, -tinas, pag. -tinos; refl.
1.Refl. → aptīt. Aptīt sevi (ar ko).
PiemēriKārtīgi aptīties.
1.1.trans.; pareti Aptīt sev (ko).
Piemēri..drīz ienāca veikliem soļiem Tenis, kurš bij šorīt aptinies lielu lakatu..
2.Apvīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApiņi aptinušies ap koku.
Avoti: 1. sējums