kairums
kairums -a, v.; parasti vsk.; poēt.
Vispārināta īpašība → kairs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTādai sadzeršanai kopā ar saviem mācītiem tautiešiem vairs nebūtu nekāda kairuma, ja ar to nevar drusciņ paplātīties.
- Tādai sadzeršanai kopā ar saviem mācītiem tautiešiem vairs nebūtu nekāda kairuma, ja ar to nevar drusciņ paplātīties.
- Šīs meitenes skaistums bij maigs un apžilbinošs. Kā salda smarža puķē, kā pavasara saules gaisma. Saldākās sievišķības kautrums un kairums...
- Viss kaislību kairums Manī pamazām Zūd.
Avoti: 4. sējums