kaislīgums
kaislīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kaislīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Kā es viņu neieredzu, nicinu, ienīstu!» negaidīti skaļi ierunājas Jānis un pats sabīstas no savas balss kaislīguma un visa izsacītā jēgas.
- «Kā es viņu neieredzu, nicinu, ienīstu!» negaidīti skaļi ierunājas Jānis un pats sabīstas no savas balss kaislīguma un visa izsacītā jēgas.
- Visiem kora atskaņojumiem cauri vijās sevišķs emocionāls vibrējums, mūzikas izjūtas un interpretācijas kaislīgums, vienots ar meistarīgu niansējuma mākslu..
2.Vispārināta īpašība → kaislīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMednieka kaislīgums.
- Mednieka kaislīgums.
- Kolekcionāra kaislīgums.
Avoti: 4. sējums