Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kairums
kairums -a, v.; parasti vsk.; poēt.
Vispārināta īpašība → kairs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTādai sadzeršanai kopā ar saviem mācītiem tautiešiem vairs nebūtu nekāda kairuma, ja ar to nevar drusciņ paplātīties.
Avoti: 4. sējums