Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kairums
kairums -a, v.; parasti vsk.; poēt.
Vispārināta īpašība → kairs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTādai sadzeršanai kopā ar saviem mācītiem tautiešiem vairs nebūtu nekāda kairuma, ja ar to nevar drusciņ paplātīties.
Avoti: 4. sējums