Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kairs
kairs -ais; s. -a, -ā
kairi apst.; poēt.
Tāds, kas patīkami satrauc. Pievilcīgs, valdzinošs. Tāds, kas rada iekāri.
PiemēriKā zibošs ziedu mežs, Kas kairu smaržu dveš, Sēd zīdā, zeltā dāmas cēli, glīti..
Avoti: 4. sējums