kairināt
kairināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.fiziol. Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
Piemēri..asās garšvielas.. kairina gremošanas trakta gļotādu..
- ..asās garšvielas.. kairina gremošanas trakta gļotādu..
- Pūderim jābūt ļoti smalkam un maigam, lai nekairinātu [bērna] ādu.
- Eksperimentāli pierādīts, ka zaļā krāsa un gaisma vismazāk kairina redzi..
1.1.Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
PiemēriKairināt redzes nervu ar spilgtu gaismu.
- Kairināt redzes nervu ar spilgtu gaismu.
2.Rosināt, veicināt (ēstgribu).
PiemēriJēlu zivju smaka man bija pretīga, bet ceptu - kairināja ēstgribu.
- Jēlu zivju smaka man bija pretīga, bet ceptu - kairināja ēstgribu.
- Lielā māla bļodā brūnie kviešu plāceņi un pīrāgi kairina ēstgribu.
2.1.parasti divd. formā: kairinošs Izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu).
PiemēriKairinoši augļi.
- Kairinoši augļi.
- Salums tobrīd vakariņoja, un istabu piepildīja kairinoša kafijas smarža.
- No katla kūpēja kairinoši garaiņi, istaba pieplūda ar miltainu kartupeļu smaržu, kas radīja neatvairāmu ēstgribu..
- ..Ozolnieks atgāžas krēslā, lai būtu tālāk un mazāk justu kairinošo un tik tīkamo tabakas dūmu aromātu.
3.Rosināt (piemēram, interesi, iztēli).
PiemēriLilija pietrūkās stāvus. Rezignācija pagaisa, tās vietā stājās pašpārmetumu kairināts nemiers, vēlēšanās kaut ko darīt.
- Lilija pietrūkās stāvus. Rezignācija pagaisa, tās vietā stājās pašpārmetumu kairināts nemiers, vēlēšanās kaut ko darīt.
3.1.Kārdināt, vilināt (kādu). Saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
PiemēriBija bez grāmatām arī citas lietas, kas viņu [zēnu] savā laikā kairināja. Vispirms - pulkstenis.
- Bija bez grāmatām arī citas lietas, kas viņu [zēnu] savā laikā kairināja. Vispirms - pulkstenis.
- Bez mēra viņu [Mārtiņu] kairina Zetiņas skaistums.
- Ko mātei meitas dara? Tautas vien kairināja.
Avoti: 4. sējums