kairināt
kairināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.fiziol. Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
Piemēri..asās garšvielas.. kairina gremošanas trakta gļotādu..
1.1.Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
PiemēriKairināt redzes nervu ar spilgtu gaismu.
2.Rosināt, veicināt (ēstgribu).
PiemēriJēlu zivju smaka man bija pretīga, bet ceptu - kairināja ēstgribu.
2.1.parasti divd. formā: kairinošs Izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu).
PiemēriKairinoši augļi.
3.Rosināt (piemēram, interesi, iztēli).
PiemēriLilija pietrūkās stāvus. Rezignācija pagaisa, tās vietā stājās pašpārmetumu kairināts nemiers, vēlēšanās kaut ko darīt.
3.1.Kārdināt, vilināt (kādu). Saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
PiemēriBija bez grāmatām arī citas lietas, kas viņu [zēnu] savā laikā kairināja. Vispirms - pulkstenis.
Avoti: 4. sējums