kaisīt
kaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
PiemēriNāk svētku gājiens. Pa priekšu Edmila, Gita un Nora.., puķes pa ceļu kaisīdamas..
Stabili vārdu savienojumiKaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām.
1.1.Sēt.
PiemēriTēvs: Sēklu tīrumā kaisīt var visur pasaulē. Zeme paliek zeme, ar viņu Vidzemē vai Igauņos.
1.2.pārn.; iron. Vienā laidā teikt (ko).
PiemēriBrīnišķīgo dāmu vidū Jauneklis kā niedre lokās, Lūpas asprātības kaisa..
2.pareti Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
PiemēriKaisīt ietvi ar smiltīm.
Avoti: 4. sējums