Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kairinātājs
kairinātājs -a, v.
kairinātāja -as, s.
1.Darītājs → kairināt.
2.v.; fiziol. Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
PiemēriMehāniskais kairinātājs.
Avoti: 4. sējums