Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaira
kaira -as, s.
Pīles lieluma ūdensputns ar smailu knābi.
PiemēriNo klints paceļas kairu mākonis, un tūdaļ otrs aizņem atbrīvojušās vietas.
Avoti: 4. sējums