Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaira
kaira -as, s.
Pīles lieluma ūdensputns ar smailu knābi.
PiemēriNo klints paceļas kairu mākonis, un tūdaļ otrs aizņem atbrīvojušās vietas.
Avoti: 4. sējums