kaimiņš
kaimiņš -a, v.
kaimiņiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
PiemēriLabs kaimiņš.
1.1.Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
PiemēriNevilšus atkal pametu skatienu uz saviem kaimiņiem blakus [operā], kas, priekškaram aizveroties, tik sirsnīgi bija aplaudējuši..
1.2.dsk., v. Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
Piemēri..gribas izcelt Igaunijas mēbeļu izstādi.. Mūsu kaimiņi pratuši panākt lielāku mēbeļu dažādību..
1.3.ģen.: kaimiņu, adj. nozīmē Tāds, kas dzīvo blakus vai netālu (piemēram, par tautu, kādas teritorijas iedzīvotājiem).
PiemēriKaimiņu tauta.
1.4.ģen.: kaimiņu, adj. nozīmē Tāds, kam raksturīga saprašanās, sadarbība (parasti par attiecībām starp cilvēku grupām).
PiemēriTās [Vācijas Demokrātiskā Republika un Padomju Savienība] paziņo, ka ir gatavas nodibināt un attīstīt normālas labu kaimiņu attiecības arī ar Vācijas Federatīvo Republiku.
2.Tas, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti valsts, apdzīvota vieta).
PiemēriKubas tuvākie kaimiņi ir Jamaika dienvidos simt četrdesmit kilometru attālumā, ASV ziemeļos - simt astoņdesmit kilometru..
2.1.dsk., v. Blakus vai tuva māja, blakus vai tuvs dzīvoklis.
PiemēriViņa.. kļuva pēdīgi gluži jautra, kad pāris viesu, arī jauni ļaudis, no kaimiņiem ieradās.
2.2.ģen.: kaimiņu, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti par valsti, apdzīvotu vietu).
PiemēriKaimiņu republika.
Avoti: 4. sējums