Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kailsals
kailsals -a, v.
Stiprs sals bez sniega (parasti ziemas sākumā).
PiemēriJa vispirms [ziemas sākumā] neuznāk kailsals un sniegs sakrīt biezā kārtā, tad rudzi var izkarst..
  • Ja vispirms [ziemas sākumā] neuznāk kailsals un sniegs sakrīt biezā kārtā, tad rudzi var izkarst..
  • Toziem bija maz sniega. Zeme nosala kailsalā, laucinieki visu janvāri un februāri brauca ar ratiem.
  • Pēc spēcīgā atkušņa bija uznācis kailsals, un trotuāri mirdzēja kā sudraba sliedes.
Avoti: 4. sējums