Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kailsēkļi
kailsēkļi -u, vsk. kailsēklis, -ļa, v.; bot.
Sēklaugi, kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
PiemēriPlašo ziedaugu nodalījumu iedala divos apakšnodalījumos - kailsēkļos un segsēkļos.
Avoti: 4. sējums