kailums
kailums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kails1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDaudzām sievām [Āfrikā] uz mugurām uzsieti zīdaiņi. ..Tumšais kailums un spilgtās drēbes - ..nekas nešķiet lieks, pārspīlēts, piedauzīgs.
2.Vispārināta īpašība → kails2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņam bija pavisam maz matu uz galvas, bet tos pašus nedaudzos, kas auga gar ausīm, viņš bija tik veikli pārsukājis pāri galvas vidum, ka gandrīz izdevās noslēpt tā kailumu.
3.Vispārināta īpašība → kails3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVisapkārt neviena cilvēka. Pavasarīga koku kailuma neslēpti torņi kalnā.
4.Vispārināta īpašība → kails4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri...[kāpu] kailumu šur tur apslēpa sili ar kadiķu krūmiem.
6.Vispārināta īpašība → kails6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
7.Vispārināta īpašība → kails7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
8.Vispārināta īpašība → kails8, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGorkijs norāva visas maskas satrunējušai, bet savā iekārē nežēlīgai kapitālistiskai iekārtai, parādīja visā kailumā trulo, stulbo mietpilsoņu pasauli..
Stabili vārdu savienojumiVisā kailumā.
Avoti: 4. sējums