Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaislīgs
kaislīgs -ais; s. -a, -ā
kaislīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
PiemēriKrievu lielie rakstnieki, mākslinieki, skaņraži.. ir bijuši kaislīgi, gudri, mērķtiecīgi audzinātāji.
  • Krievu lielie rakstnieki, mākslinieki, skaņraži.. ir bijuši kaislīgi, gudri, mērķtiecīgi audzinātāji.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
PiemēriUn cīņa turpinājās, nežēlīga, kaislīga cīņa uz dzīvību un nāvi.
  • Un cīņa turpinājās, nežēlīga, kaislīga cīņa uz dzīvību un nāvi.
  • Komponists izvēlējās sižetus, kas prasīja liesmainu, kaislīgu mūzikas valodu.
1.2.Tāds, kurā izpaužas spēcīgs, dziļš saviļņojums. Tāds, kurā izpaužas spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
PiemēriViņš jau neprātīgi, kaislīgi skūpstīja meiteni...
  • Viņš jau neprātīgi, kaislīgi skūpstīja meiteni...
2.Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
PiemēriViņa bija kaislīga slidotāja jau kopš skolnieces gadiem Rīgā.
  • Viņa bija kaislīga slidotāja jau kopš skolnieces gadiem Rīgā.
  • Reiz kāds korespondents par mani bija uzrakstījis, ka es esot kaislīgs makšķernieks. Latvijā neesot tādas upes un ezera, kurā es kādreiz nebūtu iesviedis savu makšķeri.
  • ..kaislīgu smēķētāju bērniem divas reizes vairāk konstatēti attīstības traucējumi nekā nesmēķētāju tēvu bērniem.
Avoti: 4. sējums